Ziema pieteicās ar jauku mirkli –
lielas pārslas, vaigu skarot krīt
mākonim es palūdzu uz brīdi
pagaidīt pie tavām namdurvīm .
Varbūt tieši šobrīd viņas vērsi,
varbūt priekā smaids tev uzmirdzēs,
un uz baltu mirkli atcerēsies
sniega smaržu egļu pazarēs.
Atcerēsies aizsnigušo taku,
logu, kurā saulriets dusēt iet
un šo mazo brītiņu mums blakus
viss būs tīrs kā tikko snidzis sniegs.