Rudenī

/Anna Jurševica/

 

Kad līst un līst,

un atkal līst –

Lietus noskalo, aizskalo,

reizēm attīra, noskaņo

rēnām rudens skumjām,

gaišai smeldzei varbūt.

Pārāk daudz ja līst

dvēsele aizveras,

smeldze ieslēdzas pelēkumā

un palēnām, pamazām

virs pieraudātās zemes,

mācās iemīlēt lietu,

nekas cits jau neatliek.