Pēc salnas nakts top kļavām sārtas buras –
nav sapņu kuģis jūrā jāmeklē,
bet jāpaspēj, kamēr to kvēle turas,
pirms vējš nav norēvējis zēģeles,
ir jāpaspēj liet glāzēs rudens vīnu,
uz lapu klāja tango izdejot
ar krāsu virpuli zem burām vīties,
pēc kursa zvaigžņu kartā lūkojot.
Un tas nekas, ka vēji pluinīs kļavu,
ka rīta acīs zvaigznes izdzisīs –
mēs būsi svinējuši sapni savu,
uz ziemu sārtu lapu ņemsim līdz.