Sarma Upesleja
Debess,
gājputnus apturi,
kas mājup uz Ukrainu lido –
tur ligzdām nav vietas,
kur saimnieko lādiņu spiets!
Tur bērniem nav smaidu,
kur gruveši māju vietā,
logu ailās kur melni
vēji
spēlēties iet.
Turp nelidojiet!
***
Ne mākoņos slēpjas Saule,
nedz Mēness,
nedz Pērkona rati debesīs zibeņus šķiļ –
divos kara laukos uz Mātes Zemes
naida sēkla sēj nāvi,
kura sējējus viļ.
Stāv ukraiņu tauta
par zemi savu.
Vai dēļ mantas, vai naudas
kaimiņš ieroci ceļ?
Nē – dīvains valdnieks savu vājumu kāro
caur drupām un asinīm
lielāku padarīt vēl.
Gvido Drage
PLAISA
vienkārši pārplīst
sadilis sapnis
plaisa mākoņu vatē
nāk saklausāms
aizpamalē pamodies
orkāna pulss
plaisas ledus vākā
melns ūdens
uzvirst un noplok
plaisā Brīvības bulvāra
bruģakmeņi
ātrgaitas asfaltu plēš
invazīvs kailsēklis
plaisā civilās gvardes
pieres bruņas
izlien divi
optiskās šķiedras tārpiņi
skatās izbrīnīti
kā zem uzbrūkošā mākoņa
sēstas upes tārtiņi
aizaugošā palienē ligzdot
vienkārši tā
DEBESU SIMTNIEKA LŪGŠANA UPURU TŪKSTOTIM ELLĒ
jūsu sāpēm nav vārdu
jūsu vārdiem nav balsu
jūsu balsīm nav elpas
jūsu elpai nav gaisa
jūsu gaisam nav gaismas
mūsu lūgšana gaismu meklē
jūsu izmisuma
melnajā ellē
mēs ticam ka atradīs
un ceram – tās pietiks
Zemes sirds
kritiskai masai
Aigars Brics
Sirds asiņo,
Sirdsapziņa klusē,
Taisnība kliedz
uz lādiņiem,
Lādiņi nedzird,
nav ausu,
vien šķembas.
Sirdsapziņa klusē, runās Dieva tiesā.
Aivis Briesma
KĀ ORVELAM
Pa pieri āmurs bliež,
griež sirpis kaklu
līdztiesīgiem brāļiem
uz Kremļa zvaigznēm skatoties.
Tur viss kā Orvelam –
šai varmācības valstī,
vēl līdztiesīgākie te
griež sirpjiem kaklus
āmuriem pa pierēm bliež
apstulbušiem vergiem –
kam acīs blāvo alva…
