Mirkļa vēsture

Laiks nepakļaujas cilvēkam, lai gan tieši cilvēks var mirkli tvert un to ar vēsturi piepildīt, vajag tikai pareizajā laikā pareizo pogu nospiest. Tas izklausās tik gaisīgi viegli – hlops! un gaismas brīdis rokā. Tomēr ir kāds āķis – pareizā pozīcija jāizvēlas. Bet pozīciju nosaka laika un laikmeta izpratne, pieredze, emocijas, jeb, mazliet poetizējot – tava sirds gaisma. Skaidrs, ka runājam par fotogrāfu – mirkļu mednieku.

Vitolds Mašnovskis – fotogrāfs, vēsturnieks un vienmēr tukumnieks – Durbes pilī visu svēto dienā atskatījās uz 75 savas dzīves mirkļiem. Stāstīja un, protams, rādīja, kā profesionāli iespējams vēsturi kadrā iesaistīt. Un tas nav tikai piļu, muižu un baznīcu attēlos, kas piepilda viņa enciklopēdiskos sējumus, bet arī ziedošas pļavas vai kalnu varenuma ainavā. Mūsu pasaules mirkļi… Vērojot tos, pārņem sajūta – gaisma tev atveras tikai un vienīgi jaunavīga. Tātad vēstures mirklis arī.

Un kāpēc gan ne – vecs kā pasaule ir sapnis par bērnības zilajām debesīm… Varbūt vēsturnieks pie reizes ir tāds kā trollis zem tilta, kurš mums mūžīgo, šūpuļdziesmu spēlē. Gaisma, skaņa un… vēl kas netverams, ko cilvēks vairāk var vēlēties.

TROLLIS ZEM TILTA

(Vitoldam Mašnovskim)

bezvārda strauts

skrien lejup no kalna

ar akmeņiem lamādamies

ielejā skoti

kaujas ar britiem

asintiņš viršos līst

mellu mākoni

elfi šurp atdzen

uzceļ varavīksnas tiltu

nokauto dvēselēm

uz viņkrastu pāri iet

apakšā nosēžas trollis

atmiņu dūdinieks

spēlēt šūpuļdziesmas

tilta tālajā galā

balts eņģelis gaida

nācējiem ceļu gaismodams

taču izdzirdot dziesmu

skatieni novēršas

(varbūt tā tikai kaija)

trollis ar skaņas cilpu

norauj tos lejā

iemet bezvārda straumē

strauts aiznes

atpakaļ kaujas laukā

trollis tik spēlē un spēlē

virši uzzied un nozied

straume neizsīkst