Putni kā krustiņi
rītausmas debesīs:
mūsu cerību sargi.
/Jānis Baltvilks/
Uzsverot mūsu novadnieka – ornitologa un dzejnieka Jāņa Baltvilka – daiļrades nozīmīgumu latviešu bērnu literatūrā, 16.februārī sākta atbalsta akcija. Tās laikā ikviens tiek aicināts ziedot vides objekta ”Putnu kalns” izveidei, kas iecerēts kā dāvana Jāņa Baltvilka 75. gadskārtas atcerei. Atbalsta akcijas atklāšanas pasākumu Smārdes kultūras centrā organizēja biedrība „Baltā vilka takas”, kuras vadītāja ir dzejnieka māsasmeita, smārdeniece Inese Vismane.
Pasākumā bija aicināta piedalīties arī “Tukuma Literātu apvienība”, ko pārstāvēja Guna Roze un Marija Anmane. Jāteic – reti gadās, ka notiekošais vienlaikus ir gan respektabls atceres brīdis, gan sirsnīgi mīļa domubiedru tikšanās bezgala jaukā gaisotnē.
“Putnu kalns” simbolizēs Jāņa Baltvilka dzīves telpu un radošo pasauli. Tas būs veidots kā brīvdabas skatuve – daudzfunkcionāls atpūtas, vides mākslas un kultūras objekts, sabiedrisko aktivitāšu norises vietas sastāvdaļa.
Ceļa vārdi
Projekta autors, tēlnieks Kārlis Īle sacīja: “Iecere ir no akmeņiem veidot tādu kā lidojošo kalnu. Akmeņi, kas pacelti uz nerūsējošā tērauda stieņiem, rada sajūtu, it kā tie lido tādā kā kalna formā. Uz šiem akmeņiem satupuši nerūsējošā tērauda putni.”
Inese Zandere – tautā iemīļotā bērnu dzejniece, apgāda „Liels un mazs” izdevēja, J. Baltvilka balvas laureāte un I. Ziedoņa balvas „Laiks Ziedonim” nominante – savā uzrunā neviļus iešūpoja klātesošos ar visnotaļ patiesu un mazliet arī skumju atziņu: „Daži pieaugušie ir tik stulbi, ka tikai viņu pašu bērni var viņus izmācīt”.
Caur jokiem un smiekliem, ar atmiņām un sapņiem, ar dažām skumjām atziņām klātesošos bagātākus darīja arī Māris Rungulis – spilgtākais latviešu autors pusaudžu oriģinālliteratūrā, J. Baltvilka balvas laureāts. Viņš atcerējās, kā, kārtējo reizi viesojoties Jāņa Baltvilka dzimtajās mājās „Zīlītēs”, nezin kāpēc visi bijuši ļoti steidzīgi: Jānis pagalmā aplītī salicis akmeņus,- cerībā, ka visi tā ilgāk pasēdēs un parunāsies, taču… „palika nesēdēts. Un Jānis palika nedaudz skumjš, stāvot pagalmā…” Jānis Baltvilks, viņš teica, nav mazāk nozīmīgs par Ernestu Birznieku – Upīti! Cita laika, citas paaudzes simbols, bet – tikpat spilgts un nozīmīgs!
Balvas “Laiks Ziedonim nominācijas ”Rabarbers” laureātu Valteru Dakšu, iespējams, daudzi atceras no TV kultūras raidījumiem – kā puisi, kurš, vēl būdams skolēns, uzsāka neparast akciju: viņš vāca kopā grāmatas, kuras vairs nevienam nebija vajadzīgas: runāja ar cilvēkiem, ielūkojās pamestu māju bēniņos un šķūnīšos – tā sakrājās vesela daudzskaitlīga bibliotēka, kas pēc tam tika no jauna nodota sabiedrībai – koplietošanai. Bagātība vispirms ir iekšēja, viņš sacīja, un tam nevar nepiekrist! Nez vai būs daudz jaunu cilvēku, kas par sevi varētu pastāstīt šādi: „Ar draugiem nolēmām vasarā trijos naktī celties, lai četros varētu lasīt grāmatas. Un – kas notiek? Tajā laikā putni sāk dziedāt!”
Lēdurgas Dendroloģiskā parka vadītāja Ilze Rubīna runāja par dabas un Cilvēka mijiedarbību: „Kad redzi, kā saule lec un riet,.. kā putni barojas un pārojas… No skaistuma, kas ir ap mums, veidojas Cilvēks!”
TLA vadītātāja, rakstniece, žurnāliste, populārā romāna „101.kilometrs” autore Guna Roze iepazīstināja klātesošos ar topošā Tukuma novada literārā almanaha sadaļu, kas veltīta Jānim Baltvilkam, un sacīja, ka tieši šeit un tagad radās doma, ka Jānis Baltvilks ir liekams topošā almanaha zelta lapās līdzās tādiem novada literātiem kā Ernests Birznieks-Upītis, Imants Ziedonis, Ansis Lerhis Puškaitis, Krišjānis Barons un Māra Zālīte.
Lai top!
Šis ir gadījums, kad viena cilvēka sapņi kļūst par kāda cita cilvēka ieceri, un ieguvēji būs visi: gan dzejnieki, kas nāks šurp lasīt savu un klausīties citu dzejdaru dzeju, gan bērni, kas „Putnu kalna” dabā patieso brīvību baudīdami, klausīsies putnu dziesmās un iemēģinās šūpoles…
Klātesošie priecājās līdz ar tēlnieku, ar biedrības aktīvistiem un, galvenais, – darbīgajiem smārdeniekiem! Tagad jāmeklē līdzekļi (30 000 Euro), lai to visu īstenotu, jāvienojas ar „Zīlīšu” zemes īpašniekiem, jāmeklē sponsori, jārīko talkas… Smārdē dzīvo darbīgi un enerģiski ļaudis, kam daudz draugu (no Rūjienas un Lēdurgas jau šajā reizē bija klāt!) – gatavi atsaukties jaunām iniciatīvām un vajadzības gadījumā – nākt talkā. Arī šajā pasākumā neredzējām nevienu, kas šaubītos par pozitīvu iznākumu.