Biedri

Marija Anmane

TLA biedre kopš 2014. gada aprīļa.

Marija AnmaneTukuma literātu apvienībā – vai kā nu kuru brīdi tā saucās – darbojos (vai brīžiem nedarbojos) kopš 1967.gada. Iesākumā rakstīju īsus dzejolīšus un arī īsprozu. Izplūst garumā joprojām neesmu iemācījusies, tātad par romānu rakstītāju laikam vairs nekļūšu… Ir gatavs stāstu krājums, taču… nejūtu motivāciju deldēt apgādu sliekšņus. Manuprāt, latviešiem rakstnieku arī bez manis ir pietiekami daudz, un “vecmodīgā rakstīšanas stila” laiks vēl nav pienācis.

Mans moto

Nemoki sevi un lasītājus – raksti tikai tad, kad psiholoģiski jūti, ka nevari nerakstīt. Un, jā, latviešu valodai jābūt iespējami perfektai gramatiski un ar bagātīgu vārdu krājumu – to es turpinu mācīties, apgūt un slīpēt. Dzimtās valodas saglabāšana ir mūsu – rakstošo misija!

Rolande Bebere

TLA biedre kopš 2016. gada janvāra

Rolanda BulaRakstīt sāku vēlu – 48 gadu vecumā. 2015. gada rudenī, kad jau bija izdoti romāni Klusēšanas varā un Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās, dzīvoju šajā Tukumā mierā ar sevi un citiem un par literātu biedrību i neiedomāju. Te piezvanīja Guna Roze un uzaicināja uz Tukuma prozas lasījumiem. Nolēmu, ka jāaiziet, jāapskatās, ko tur dara. Aizgāju un paliku – tā varu teikt. Te esmu satikusi domubiedrus, man patīk šie cilvēki, man ir interesanti.

Mans moto

Mākslas pirmais likums ir šāds: ja tev nekā nav ko sacīt – klusē. Ja tev ir ko teikt – saki un nemelo.

Romēns Rolāns

 

Ilga Bindre

TLA biedre kopš 2006. gada

Kad 2005. gada rudenī atsāku strādāt Zemgales vidusskolā, izveidojās ciešāka saskarsme ar skolotāju Baibu Reinbergu. Kā literāts no viņas guvu daudz jaunu atziņu; līdz tam rakstīju vairāk “savam priekam”. Baiba toreiz bija TLA vadītāja, un es atsaucos viņas uzaicinājumam pievienoties. Tā  sākās mana sadarbība ar Tukuma literātiem. Radās iespēja par dzeju un dzejniekiem uzzināt vairāk, nekā lasot laikrakstos, kā arī pašai būt šajā vidē; tuvāk iepazīt līdzcilvēkus, viņu darbus. Caur apvienību man pavērās iespēja “izlīst no pagrīdes” un pa reizei publicēties presē. Katra tikšanās TLA dod jauna spēka dzirksti, un tam ir liela nozīme manā izaugsmē.

Mans moto

Labāk mazāks darbu apjoms, toties kvalitatīvāk!

 

Andris Jansons

TLA biedrs kopš 2013. gada

Andris JansonsNo Rīgas pārceļoties dzīvot Kandavas novadā, man radās interese pievienoties TLA, par kuru biju dzirdējis kā par radošu un literāri augstvērtīgu biedrību no Ventspils skolotājas Aijas Bumbieres. Esmu pateicīgs par iespēju radoši izpausties un sadarboties ar brīnišķīgiem un talantīgiem cilvēkiem.

Mans moto

Dzeja paver vārtus tai pasaulei, ko spējam tikai nojaust.

 

Ilga Liepiņa

TLA biedre kopš 2013. gada.

Ilga LiepiņaSasniegusi pusgadsimta slieksni, attapos gandrīz tukšā lauku mājā, jo pieaugušie dēli ligzdu gandrīz vienlaicīgi bija pametuši. Radās dilemma: ar ko gan aizpildīt jauniegūto laiku un telpu? Vienā svaru kausā iegūla īgņošanās, sadzīviski strīdiņi un savlaicīga kapa vietas iezīmēšana, otrajā gadījumā varēju ievilkt svaigu elpu un mesties kādā līdz šim vēl nepazīstamā substancē.

TLA uzskatu par brīnišķīgu veidu sastapt kā domubiedrus, tā oponentus, piedalīties un līdzdarboties dažādos pasākumos, kuros, kā likums, dzimst arvien jaunas idejas. Pārrunāt jaunāko literatūrā un kultūrā vispār, piedzīvot tīri cilvēcisku biedra plecu tumšākos brīžos un kopīgu “rēcienu” spožajos. Ar domu, ka īstā spice vēl tikai būs.

Mans moto

Necenšos kādam patikt; “mani” cilvēki sapratīs, atnāks un prom neies. Viegli viņiem nebūs, interesanti gan.

 

Guna Roze

TLA biedre un vadītāja kopš 2011. gada aprīļa

Guna Roze - TLA biedre un vadītājaPēc 30 Rīgā nodzīvotiem gadiem nokļuvu Tukumā, kur ārpus mājas sienām pusotru gadu nezināju nevienu cilvēku. Liktenis redzēja, cik vientuļi jutos, tāpēc žurnāla “Citādā pasaule” izskatā sagatavoja iespēju – piedāvāja uzrakstīt par tukumnieci Sarmu Upesleju. Sarma pierunāja mani atnākt uz literātu sanāksmi un varbūt pat kļūt par apvienības vadītāju, kā arī notika. Tobrīd dzejnieku pulkā biju vienīgā proziste.
TLA man nozīmē vārtus uz Tukumu, iespēju dažādos kontekstos paraudzīties uz nozari, uz ļoti atšķirīgām radošajām personībām un kultūras norisēm. Kā arī veltīt krietnu daļu savas enerģijas šīs jomas sakārtošanai. Kopš komandā pamazām iesaistījās vēl trīs prozistes, jūtu spēcīgu atbalstu nebeidzamajos darbos.

Mans moto

Esmu atbildīga par to, KĀ esmu uzrakstījusi. Lasītājam nedrīkst piedāvāt viduvēju lasāmvielu, gluži tāpat kā tirgū nedrīkst pārdot bojātus produktus.

 

Baiba Talce – Reinberga

TLA kopš 1996. gada

Baiba Talce - ReinbergaTukums – mana mīla – kopš 1984. gadā te atveda vīrs. Tolaik pelēkā pilsētele, salīdzinot ar zaļo Pierīgu, nemaz nepatika, bet liktenim labpatikās, ka atgriezos 1993. gadā, kad strādāju Sēmē un paliku te pavisam, solījusies Zemgales vidusskolai. TLA ļaudis 20 gados man bijuši aizbilstamie, spalvas brāļi, rūpju bērni, skolēni – bet vienmēr mani domubiedri un atbalstītāji literatūrā. Pati atbalstu ikvienu “pīlēnu”, jo neviens skolotājs nezina, kad tas pārtaps par gulbi dzejā vai nākamo Denu Braunu prozā. No mana komandsastāva palikuši maz biedru, bet tiem piepulcējušās jaunas, interesantas sejas. Un vislabākais! – bagātas personības, jo rakstnieks – vientuļnieks, paldies Dievam, nav šī gadsimta parādība.

Mans moto

Celt un nest ar vārdu un mīlu, kāpt lejā un augšup no jauna…

 

Sarma Upesleja

TLA  biedre un valdes locekle kopš 2008. gada.

Sarma UpeslejaTagad, kad darba gadi aiz muguras, vairāk laika varu veltīt sev un dzejai, ko sāku rakstīt jau skolas gados, un daudzveidīgā saskarsme ar cilvēkiem radusi atbalsi manos darbos. TLA radošajā gaisotnē atrodu domubiedrus, aizvien jaunas idejas, kā arī saņemu objektīvu kritiku.

Mans moto

Labs vārds kā pakāpiens, uz kura dienu sākt.

 


 

Imants Liepiņš

Imants Liepiņš

 

Aigars Brics

 

Aivis Briesma

 

Pēteris Cīmanis

 

Redžinalds Grikmanis

Redžinalds Grikmanis - Gvido Drage

 

Oskars Lagošs

 

Vilis Seleckis

Vilis Seleckis

 

Veronika Ailte

 

Marta Trufane

 

Inta Riekstiņa

Inta Riekstiņa

 

Sarmīte Krecere

 

Elmārs Augusts Rumba

Elmārs Augusts Rumba

 

Anna Rumba