Haiku konkursa noslēguma pasākums
Turpinās pieteikšanās haiku konkursam
Ielūgums uz grāmatas “Ukrainas vēsture” atvēršanu
Sveicināti!
Apgāds “Jumava” ielūdz Jūs uz grāmatas “Ukrainas vēsture” atklāšanas pasākumu.
28. Jūlijā plkst. 16:00
Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēkā
Rīgā, Rūpniecības ielā 10
Būsim priecīgi un pateicīgi par Jūsu klātbūtni. Uz tikšanos!
Izdota apjomīga grāmata “Ukrainas vēsture”
Apgāds “Jumava” izdevis grāmatu “Ukrainas vēsture” TLA biedra Imanta Liepiņa sastādījumā. 400 lappušu biezajā izdevumā apkopoti vēsturnieku, ekonomistu, publicistu un Ukrainas notikumu aculiecinieku materiāli par Ukrainas vēsturi no aizvēstures līdz mūsdienām.
Grāmatas autoru vidū — Ēriks Jēkabsons, Gatis Krūmiņš, Daina Bleiere, Jana Streļeca, Olehs Kudrins, Agris Dzenis, Refats Čubarovs, Raitis Sametis, Jānis Riekstiņš, Juris Lorencs, Imants Liepiņš.
“Pirmo reizi latviešu lasītājiem pieejama Ukrainas vēsture izvērstā veidā — no akmens laikmeta līdz pat Krievijas militārajam iebrukumam 2022. gadā. Grāmatu veido pieredzējušu pētnieku veidotas nodaļas par Aizkrāces kazaku vēsturi, par ukraiņu cīņu savas patstāvības atgūšanai dažādos gadsimtos, nacionālās identitātes meklējumiem, uzplaukuma periodiem, padomju režīma un nacistu zvērībām utt. Viņiem pievienojas vēstures aculiecinieku un dalībnieku stāstījums par pieredzēto Čornobiļas katastrofas likvidācijā, Krimā, Donbasā un pašreizējā karā”, tā Imants Liepiņš.
Grāmata veidota tā, lai ikviens lasītājs varētu sākt ar tiem vēstures periodiem, kas interesē vispirms (piemēram, kazaku laikmets, nacionālās identitātes meklējumi, Ukrainas Tautas Republika pirms simts gadiem, Eiromaidana revolūcija, Krievijas atklātais iebrukums utt.), — var sākt lasīt ar jebkuru daļu un tad turpināt ar pārējām jebkādā secībā. Grāmatā jo īpaši veicināta stilu un izteiksmes veidu daudzveidību, lai tā padarītu saturu lasītājiem interesantāku.
“Ukrainas vēsture ir unikāls stāsts. To izprast ir īpaši būtiski laikā, kad Krievija īsteno neizprovocētu karu pret Ukrainu, kas maina arī Latvijas drošības situāciju. Vairāk nekā jebkad nepieciešami pētījumi, kas atspēko Kremļa centienus saduļķot patiesību par Ukrainu. Tādēļ šī grāmata, kurā lasītāji uzzinās par izšķirošiem Ukrainas notikumiem no aizvēstures līdz mūsdienām, ir neapšaubāmi aktuāla,” prof. Dr. oec. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte.
Grāmata “Ukrainas vēsture” pieejama grāmatnīcās visā Latvijā un jumava.lv.
Izsludinām haiku konkursu
TUKUMA un TALSU novadu literāti!
AICINĀM PIEDALĪTIES HAIKU KONKURSĀ
天 皇 陛 下 へ の 手 紙
“Vēstule Japānas imperatoram”
NOLIKUMS
Literāti ar vai bez pieredzes, kuri dzīvo, mācās vai strādā Tukuma vai Talsu novadā un ir vecumā 16+, aicināti sacerēt haikas – Japānas kultūrai raksturīgās trīsrindes, kas ietver poētisku gadalaiku un apkārtnes vērojumu kā apziņas atklāsmi un savā pasaules izjūtā līdzīgas latvju dainām.
Konkursu Dzejas dienu ietvaros organizē biedrība “Tukuma Literātu apvienība” sadarbībā ar Japānas vēstniecību Latvijā.
IESNIEGŠANAS NOSACĪJUMI
- Dalībnieks iesūta 5 (piecas) iepriekš nepublicētas, paša radītas haikas latviešu valodā.
- Pieteikumā jānorāda ziņas par autoru: vārds, uzvārds (pseidonīms), saistība ar novadu, īss radošais CV (ne vairāk kā ½ lapas), kā arī kontaktinformācija (tālruņa Nr., e- pasts).
- Pieteikums jānoformē elektroniskā versijā, Word formātā.
- Pieteikumi līdz 2022. gada 1. septembrim iesūtāmi [email protected] ar norādi “haiku konkursam”.
VĒRTĒŠANA
- Iepazīstoties ar darbiem anonīmi, žūrija – Daiga Lapāne, Gvido Drage, Valdis Jansons – atzīmēs žanram atbilstošākos un mākslinieciski spilgtākos darbus un izvirzīs savu uzvarētāju.
- Noslēguma pasākumā, finālistiem nolasot savus darbus auditorijai, tiks piešķirta arī klausītāju balva.
- Ja nav ievēroti iesniegšanas nosacījumi, žūrija darbus nevērtē.
Balvā – haiku imperatora tituls un īpašas veltes.
NOSLĒGUMA PASĀKUMS
“Vēstule Japānas imperatoram”
2022. gada 9. septembrī plkst. 17.00 Tukuma novadā
sīkāka informācija sekos
Iznācis Gunta Tālera romāns “Pēdējais klients”
Mūsu autoram Guntim Tāleram izdevniecībā Zvaigzne ABC iznākusi otrā grāmata – kriminālromāns “Pēdējais klients”. Īstenībā tas ir Tālera debijas darbs, tikai izdevniecību tempu dēļ kā pirmais šā gada sākumā iznāca autora otrais darbs – romāns “Garās nakts Mēness”.
Kad Irma Valdovska piekrīt vēlīnā vakara stundā savā kabinetā tikties ar kādu vīrieti, viņa nenojauš, ka tas būs viņas pēdējais klients… Un ka drīz vien bojā ies arī vairāki citi ar viņas darījumiem saistīti cilvēki.
Kas ir noslēpumainais slepkava, kurš gan apveltīts ar mežonīgu, pat mistisku fizisku spēku, gan apguvis tādas īpašas metodes, kas viņa upuriem neatstāj cerības uz izdzīvošanu?
To noskaidrot cenšas “Nelsona Eglīša izmeklēšanas birojs” – jaunais privātdetektīvs Zintis Endijs Neibergs kopā ar saviem kolēģiem, kas savā darbā izmanto gan vispārpieņemtas, gan netradicionālas metodes, reizēm klientu interesēs pat balansējot uz likumpārkāpuma robežas. Iesaistoties izmeklēšanā, viņi pievērš sev slepkavas uzmanību, un tagad arī viņu dzīvības ir apdraudētas…
Romāna fragments
Pēc kāpiena uz trešo stāvu Irma bija nosvīdusi un jutās nogurusi. Sirds smagi dauzījās. Pa krakšķošo, veco, bet rūpīgi kopto parketa grīdu viņa lēnām aizčāpoja līdz savam krēslam un ar skaļu nopūtu apsēdās. Laikam jau vajadzēs klausīt ārstiem un atteikties vismaz no miltu izstrādājumiem. Dievs vien zina, ko mūsdienās ražotāji pievieno saviem produktiem! Senākos laikos cilvēki no baltmaizes un kūciņām nekļuva tik ļoti resni kā tagad.
Telpā uzvēdīja tāda mazliet dīvaina, salkana smarža. Nedaudz atgādināja pelējumu. Būs jāatgādina Sintijai lietot vairāk mazgājamā līdzekļa. Māja bija pietiekami veca, lai te ieviestos visādas sēnītes un puves. Iespējams, vainojamas ārsienas, kas bojāto noteku dēļ lietus laikā vienmēr samirka…
Viņa ielēja ūdeni no karafes un ar baudu iztukšoja glāzi. Tad izņēma no rakstāmgalda atvilktnes pulti un ieslēdza televizoru. Milzīgais ekrāns pie pretējās sienas iegaismojās. Ziņu raidījums.
Pagriezusi krēslu, Irma nospieda ciparu kombināciju un atvēra sienā iebūvēto seifu. Tur atradās daži īpaši svarīgi dokumenti, bet pašā seifa dziļumā – vairākas neatplēstas naudas paciņas bankas iepakojumā. Tā nu gadījās – viņas darījumi reizēm pārkāpa likuma stingrās robežas. Par to daži cilvēki vēlējās izrādīt pateicību praktiskā un patīkamā formā. Tā labi padomājot, kas gan tur īpašs! Uz daudzu valstī notiekošo nelikumību un netaisnību fona viņas sīkās shēmiņas šķita pavisam nevainīgas. Galu galā, kā nesen publiski izteicās kāda augsta valsts amatpersona, tikai interpretācija par tiesību normām, nekas vairāk.
Irma paņēma no seifa un nolika sev priekšā plānu, sarkanu kartona mapīti ar bronzas ātršuvēju. Nebija vajadzības mapi atvērt. Viņa tāpat zināja visas detaļas un nianses. Leonīds Mantejs. Vēl viens neveiksminieks, kas iekritis tīklā. Visi dokumenti jau sagatavoti, juridiski smalki un pārdomāti noformēti. Pietrūka vēl viena, pēdējā lēmuma. Vai nāksies to pieņemt, tas bija atkarīgs no šīvakara sarunas. Varbūt viņiem izdosies vienoties, un tad sagatavotais dokuments paliks neparakstīts. Ja neizdosies? Neko darīt! Tad lieta tiks virzīta tālāk, un viss notiks kā vienmēr.
Nez kāpēc viņa šovakar tik slikti jutās? Kaut kāds satraukums, nemiers. Sirds apmeta kūleni.
Irma izvilka no somiņas zāles, paņēma tableti un noskaloja to ar kārtīgu ūdens malku. Mazā ripiņa, šķiet, pa ceļam uz kuņģi bija pielipusi kaut kur pie barības vada sieniņas, un viņa izdzēra vēl veselu glāzi, līdz juta, ka tablete ir nonākusi tur, kur paredzēts.
Kur gan kavējās Mantejs? Bija taču norunāts precīzi! Irma nevarēja ciest tādus cilvēkus, kas ieradās ar nokavēšanos. Galu galā tieši viņam bija svarīga šīvakara tikšanās, viņš bija tas, kurš gauži lūdzās un pierunāja viņu uz tik vēlu vizīti. Tas nebija pieklājīgi, un viņa beigās piekrita tikai tāpēc, ka rīt sākās atvaļinājums un gribējās rast skaidrību šajā lietā – vai nu vienošanās, vai sagatavotā lēmuma izpilde. Somiņā atradās lidmašīnas biļete uz agro reisu. Spānija, Vidusjūra, Kostabrava, un nekustamo īpašumu aģents viņu gaidīja. Jau rīt tiks sperti pirmie soļi sapņa īstenošanā…
Viņa piezvanīs šim Mantejam. Ja viņš nevarēs ierasties piecu minūšu laikā, dosies mājās. Tad vairs nebūs nekādu sarunu un nekādas žēlastības, viss notiks pēc plāna.
– Abonents, kuram jūs zvanāt, šobrīd nevar atbildēt, – sacīja nopietna vīrieša balss. – Ja vēlaties atstāt paziņojumu…
Irma īgni nometa klausuli. Nekauņa! Šo muļķību viņš nožēlos!
Sapīkusī sieviete izslēdza televizoru un jau grasījās celties kājās, kad sajuta kaut ko dīvainu. Apkārtne sāka mainīties. Bēši dzeltenīgās tapetes tagad šķita zaļganas, acu priekšā veidojās tāda kā migla. Kļuva karsti, it kā apkures radiatori būtu ieslēgti uz pilnu jaudu, bet viņa labi zināja, ka tā nav un telpai jābūt diezgan vēsai, pat aukstai.
Kļuva aizvien karstāk un smacīgāk. Sviedri tecēja pa seju un kājām. Sirds atkal sāka kūleņot.
Irma sēdēja, iekrampējusies melnā troņa paroceņos un juta, kā prātā pamazām iezogas bailes. Vai tiešām veselība tagad izspēlēs tik ļaunu joku? Jā, ārsti brīdināja, ka tā var notikt, ka ir sliktas asins analīzes, augsts cukura līmenis, aterosklerozes un infarkta risks, bet viņai, tāpat kā vairumam ļautiņu, bija šķitis, ka nav jau tik traki, ka laika vēl daudz, paspēs gan diētas izmēģināt, gan holesterīnu normalizēt…
Telpa ap viņu sāka tumst. Kļuva grūti elpot. Šķita, ka dīvainas ēnas izslienas no stūriem, pieņemot ķēmīgu fantomu apveidus. Kas tie bija? Ko gribēja? Vai tie bija tumši tēli no garu pasaules, kas atnākuši, lai aizvestu viņu sev līdzi? Nē, nē, vēl nebija pienācis viņas laiks! Ejiet prom! – Irma gribēja saukt, bet mute bija kā paralizēta, un mēle gulēja nekustīga un stīva kā līķim. Viņai nebija spēka to atdzīvināt. Ēnas auga lielākas. Fantomi tuvojās.
– Ejiet prom no manis! – viņa domās kliedza.
Pie loga sakustējās garie samta aizkari. Dārgi, smagi, tumšzili aizkari, kas sniedzās līdz pat grīdai. Tagad tie izskatījās zaļi, tāpat kā sienas. Zaļums pārņēma visu. Televizora ekrāns bija zaļš, medus krāsas parkets bija pieņēmis sūnu zaļgano toni, arī rakstāmgalda virsmu un pat viņas rokas sāka pārņemt šī pretīgā nokrāsa.
Atkal aizkaru kustība. Tur, aiz lielās palmas. Vai tur kāds bija, kāds slēpās? Vēl viena ēna, kas ieradusies no viņpasaules?
Sirds dauzījās un kūleņoja kā negudra. Nebija vairs ne ritma, ne kārtības, tikai haotiska spārdīšanās. Kā putns, kas izmisīgi cīnās, lai atbrīvotos no cilpas, tā viņas sirds tagad centās izrauties no krūtīm un aizlidot.
Ēnas nu jau bija visapkārt.
Ķeburainas, šausminošas rokas stiepjot, tās līda aizvien tuvāk un tuvāk…
Aizkari pavērās, un viņa to ieraudzīja. Garu, zaļganu stāvu ar nedabiski noliektu galvu, ko sedza kapuce. Tas lēnām slīdēja tuvāk un tuvāk, tukšā apmeklētāju krēsla virzienā
Tas apstājās Irmai pretī un pacēla galvu. Ieraugot, kas slēpjas zem kapuces, viņu pārņēma pirmatnējas šausmas. Irma saņēma pēdējos spēkus, lai kliegtu, taču no spazmu aizžņaugtās rīkles izlauzās vien gārdziens. Un viņa gārdza un gārdza, līdz viņas putns beidzot izrāvās no cilpas un aizspurdza gaismā un brīvībā, atstājot trīsošo ķermeni vienu pašu baigo ēnu ielenkumā.
Irma Valdovska bija mirusi.
TLA NOTIKUMI – 2022. gada maijs – jūnijs
Tuvojas “Sirds uz perona”
Jau 12-to gadu pēc kārtas gatavojamies Tukumā izauklētajai Dzejas dienu akcijai, kas 9. septembra vakarā notiks Tukumā un visā pasaulē. Šī gada moto “Biļete ar zelta viju” – akcija būs veltīta mieram Ukrainā un visā pasaulē. Milzu gandarījums, ka projektu atkal atbalsta gan Valsts Kultūrkapitāla fonds, gan Tukuma novada pašvaldība – abos “Sirds uz perona” uzvarēja atklātā konkursā.
UNESCO Radošā pilsēta
Pēc gandrīz gadu ilgām debatēm, ar kuru nozari – kino, amatniecību vai literatūru – Tukums varētu pretendēt UNESCO Radošo pilsētu tīkla konkursā 2023. vai 2025. gadā, Tukuma novada kultūras sabiedriskā komisija gandrīz vienprātīgi lēma, ka vislielākās iespējas ir literatūrai. 11. maijā TLA šo ambīciju prezentēja domes deputātiem, kas ideju uzņēma atbalstoši – ar neslēptu lepnumu par Tukuma nozīmi latviešu oriģinālliteratūras attīstībā, kā arī literatūras potenciālu veidot pilsētas un novada atpazīstamību pasaulē. Konceptuāli deputāti deva zaļo gaismu nākamajiem soļiem ceļā uz šo titulu.
Muzeju nakts
14. maija vakarā Tukuma literāti Durbes pils pirmā stāva greznās zāles atdzīvināja ar improvizētu performanci “Smalka vakarēšana pirms 100 gadiem”. Mums bija īsts patafons ar Bellacord platēm, bija dzejas lasījumi, portretu zīmēšana, zīlēšana ar Taro kārtīm un atbilžu meklēšana simtgadīgās grāmatās. Vakarēšanu uzmanīja pats Erkils Puaro.
Tikšanās ar lasītājiem
Pavasara aktivitātes noslēdzām ar divām autorstundām Tukuma bibliotēkā. 20. maijā ar lasītājiem tikās Rolanda Bula, bet 26. maijā – Ilga Liepiņa.
Latvijas Rakstnieku savienības kongress
3. jūnijā četras Tukuma novada literātes – Iveta Šimkus, Guna Roze, Baiba Talce un Rolanda Bula – piedalījās Latvijas Rakstnieku savienības kongresā, kas pēc divu pandēmijas gadu pārtraukuma notika Latviešu Biedrības namā Rīgā. Baiba Talce un Rolanda Bula tika sveiktas kā LRS jaunās biedres (B.Talce uzņemta 2019.g., R.Bula – 2021.g.). Pavisam LRS rindās ir seši Tukuma novada literāti – arī Māra Zālīte un Ilga Liepiņa.
Publikācijas
Žurnāla “Mājas Viesis” 7. maija numurā lasāma intervija ar Rolandu Bulu “Visi varmākas vispirms bijuši upuri”, publikāciju lasīt te , bet 10. jūnija žurnālā “Vakara Ziņas” – materiāls “10 lietu, kas raksturo Gunu Rozi”.
Jauni biedri
Šogad TLA radošajā kolektīvā iekļāvušās divas burvīgas dāmas. Līdz ar izstādi “Latvijas Grāmata 2022”, kas notika martā, mums pievienojās rakstniece un tulkotāja Ingrīda Zaķe (publicējas arī kā Gundega Kaziņa). Kopš maija – bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja, tagad tukumniece Ināra Bezmere.
Smalka vakarēšana Durbes pilī
2022. gada 14. maijā no plkst 19.00Tukumā, Durbes pilī
Tukuma literāti, ar un bez otrajām pusītēm, iejūtoties 100 gadu tālā pagātnē, piedāvās apmeklētājiem vērot tolaiku smalko ļaužu vakarēšanu un piedalīties tajā.
Vai bez televizora, datora, telefona un ledusskapja iespējams pavadīt veselu vakaru (patiesībā visu dzīvi), nemirstot aiz garlaicības?
Draugu pulciņš dīkā noskaņā ar zīlēšanas, izšūšanas, ēnu spēles, gleznošanas, sarunu un dzejas klātbūtni uzskatāmi parādīs, ka nav nekā aizraujošāka!
Iznācis Rolanda Bulas romāns “Fantoma lieta”
Ar prieku paziņojam, ka iznākusi Rolandas Bulas septītā grāmata – kriminālromāns “Fantoma lieta”
Intervija ar autori laikrakstā “Latvijas Avīze”
“Fantoma lieta” ir ceturtais detektīvromānu sērijā par izmeklētāju Asnāti Griezi un kriminālpolicijas inspektoru Juri Zvirbuli. Šoreiz viņi izmeklē krimināllietu par Bellas Lielezeras nāvi. Bella ir ieradusies dzimtenē no Parīzes, lai nokārtotu milzīgu pirkumu tik ikdienišķai sievietei kā viņa. Luksus viesnīcas kalponīte ir gatava nopirkt vienu no jaunās rindu mājas namiem…
Ja kāds it kā atpazīs vietu vai notikumu – ļoti iespējams, ka tā arī ir. Rindu mājas ideja nāca no Tukuma Lielās ielas galā esošajām, kaut kas no galvenās varones tēla aizņemts no kādas tukumnieces likteņa, daži policijas joki – tepat no Brīvības laukuma 19 (zināms kā policijas iecirknis) vai paziņu stāstīti.”
“Tālāk lai lasītājs lasa pats.” – saka autore. “Piebildīšu, ja kāds lasot it kā atpazīs vietu vai notikumu – ļoti iespējams, ka tā arī ir. Rindu mājas ideja nāca no Lielās ielas galā esošajām, kaut kas no galvenās varones tēla aizņemts no kādas tukumnieces likteņa, daži policijas joki – tepat no Brīvības laukuma 19 (zināms kā policijas iecirknis) vai paziņu stāstīti. Protams, sižets ir autores konstruēts, varoņi sintezēti, bet epizodes lielāko tiesu atvasinātas no reāliem gadījumiem.”
TLA izstādē “Latvijas Grāmata 2022”
Janvāra vidū TLA saņēma izstāžu rīkotāja SIA “BT1” piedāvājumu piedalīties arī šā gada grāmatniecības gada centrālajā notikumā – izstādē. Nešaubīgi nolēmām, ka piedalīsimies – tā būs mūsu piektā izstāde. Tad sākām lemt – kā?
Teksts: Guntis Tālers, Guna Roze, Baiba Talce; Foto: Lolita Kalniņa
Jaunā laikmeta realitāte
Izstāde notika no 11. līdz 13. martam. Tāda mazliet sirreāla sajūta šogad. Ziņas stāsta, ka pandēmijas vilnis pacēlies nebijušā augstumā gluži kā milzonīgs cunami. Iepriekšējais, kas pirms gada paralizēja visu kultūras dzīvi, ja var ticēt statistikai, tāds nieka plunkšķis vien bijis.
Nieka stundas lidojuma attālumā – Ukrainā – plosās karš. Sprāgst bumbas, iet bojā tūkstoši, drupās pārvēršas skolas, slimnīcas, teātri, dzemdību nami, veselas pilsētas top par kūpošām krāsmatām, un kritušo līķus mežmalās grauž suņi. Bet gluži kā citā dimensijā un par spīti netālu mutuļojošai nāves bakhanālijai, mums būs grāmatu izstāde.
Mūzas nolēma nepalikt malā un teikt savu vārdu.
Tautas dziesma skuju svārkos
Diemžēl šogad grāmatu stendi Ķipsalā neaizņēma veselu halli, kā ierasts, bet gluži kā tautasdziesma skuju svārkos mīņājās dziļumā aiz izstādes “Skola” skaļajiem reklāmu debesskrāpjiem, kur dzīvi svinēja mūzikas dārdi, bruņoto spēku orķestra braši spēlēti marši. Klaigas, svilpes, strītbola bumbas bumsīšanās un suņu rejas.
Arī apmeklētāju nebija tik daudz, kā citus gadus. Zinām, ka daļai grāmatmīļu – gan to lasītājiem, gan rakstītājiem, tātad ikgadējiem izstādes apmeklētājiem – nebija “zaļās” caurlaides. Bez tās var doties uz baznīcu, uz tirgu un lielveikaliem, var šurpu turpu vizināties sabiedriskajā transportā, bet ne uz kultūras pasākumiem un grāmatu izstādi! Tauta ar Covid sertifikātiem kā straume plūda šurpu turpu, no dižciltīgiem suņiem un brangi barotiem kaķiem mājdzīvnieku izstādē līdz augstskolu stendiem. Daža laba tērce čakli attecēja pat līdz perifērijā nomitinātajiem grāmatniekiem.
Tiesa gan, izstāde šogad tāda paplānāka padevusies. Nepiedalījās vairākas cienījamas un mīlētas izdevniecības. Acīmredzot, mēģinājumi Covid gados noturēties virs ūdens izsmēluši rezerves. Toties ieradušies esam mēs, tukumnieki, – Tukuma prozas autoru izlases vienība kopīgi ar Tukuma muzeja papildspēkiem.
Paši par saviem līdzekļiem, šoreiz bez jelkādu projektu finansējuma piesaistes, esam izveidojuši savu stendu. Mums patiešām ir ko piedāvāt.
Stacija “Tukums”
Stenda dizainu lēmām veidot kā stacijas uzgaidāmo telpu. Gan kā repliku TLA organizētajam starptautiskajam Dzejas dienu pasākumam “Sirds uz perona”, gan kā oāzi, kur pretēji pandēmijas staricinātajai pasaulei un karam kaimiņvalstī ir it kā apstājies laiks. Vienojāmies, ka neizmantosim nekādus musdienīgā dizaina bezpersoniskos elementus!
Par TLA vizītkarti jau kļuvuši senlaicīgie čemodāni – tie mums braukuši līdzi vai uz visām izstādēm. Bet īpašākais esponāts bija antīks un autentisks stacijas sols, ko no saviem krājumiem piedāvāja Tukuma muzejs.
Interjera priekšmetus – lampu, pulksteni, trimo un kases logu mums draudzīgi atvēlēja Tukuma pilsētas kultūras nams un amatieru teātris. Bet no Tukuma Tēlotājmākslas studijas atbrauca alveja. Daudz sīkumu, tāpat arī rakstāmgalds un grāmatu plaukts, ir TLA biedru personīgie priekšmeti. Pieskaņojoties iecerētajai videi, veidojām arī plakātu stendus – uzlīmējām tos uz pelēka kartona un iekārām pakula auklās.
Tukuma plauktos
Pandēmijas laiku „pagrīdē” ir tapis gana daudz darbu, lai varētu izveidot pilnvērtīgu ekspozīciju. Mūsu plauktos redzama pazīstamās kriminālžanra rakstnieces Rolandas Bulas romānu sērija, Gundegas Kaziņas romāni, pamatīgais Tukuma novada literatūras vēstures pētījums – almanahs „Kungs Tukums” un mūsu autoru pēdējo mēnešu debijas: Gvido Drages stāstu krājums „Karma Sūtra”, Gunta Tālera romāns „Garās nakts Mēness” un Ilgas Liepiņas stāstu krājums „Ūdensvīrs ar resno bizi”. Bet tas vēl nav viss. Mums pievienojušās arī citas Tukuma novada radošās personības ar saviem darbiem. Stendā eksponēts vēsturnieces Intas Dišleres pētījums par Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes vēsturi „Ar ticību, cerību, mīlestību cauri gadu simtiem” un Māras Mendes fundamentālais darbs „Irlavas grāmata”. Mūsu novadnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Arnis Šablovskis piedāvā savus pētījumus „Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā”, „Ir laiks Jēkaba laikam. Ceturtais priekšsēdētājs” un šī gada janvārī iznākušo grāmatu „Gunārs Astra. Pēdējais vārds”.
Pamatīgu novadpētniecības izdevumu klāstu izstādei sarūpēja Tukuma muzejs. Starp viņu grāmatām īpaši jāpiemin muzeja apkopotais un 2021.gadā izdotais skolotāja un pasaku vācēja Anša Lerha-Puškaiša krājums “Pasakas par putniem”. Apmeklētāju interesi izraisīja arī Tukuma kultūrvēstures grāmatu sērija.
“iesāk Kungs Tukums”
Tukuma literātiem ir nevien bagātīgs darbu krājums, ko parādīt citiem. Mums bija arī tas gods kāpt pirmajiem uz skatuves, ar savu priekšnesumu atklājot Grāmatu izstādes kultūras programmu.Tā kā bijām pirmie, savu uznācienu tā arī nodēvējām – “iesāk Kungs Tukums”. Pielikām daudz pūļu un izdomas, lai Kunga Tukuma vizītkarte būtu īpaša.
Līdztekus dzīvām sarunām un lasījumiem uz ekrāniem projicējās grāmatu attēli, foto un video stāsti, bet īpašu nokrāsu sniedza Martas Luīzes Kampares mirdzošā balss, kas izdziedāja dziesmas ar Tukuma dzejnieku vārdiem – “Saule un Mēness” /Rainis/, “Apvij rokas” /Laima Līvena/, “Vālodzīte” /Pēteris Jurciņš/.
“Rakstniekam ir jāredz un jādomā tālāk un dziļāk nekā redz lasītājs un arī daudz daudz daudz tālāk nekā redz un aizdomājas grāmatu nelasītājs. Rakstniekam jāsaņemas drosmes nevien runāt skaidru valodu, bet arī pateikt to, kas vēl nav noticis, bet jau virmo gaisā. Cerībā, ka lasītājs atšifrēs metaforas, zemtekstus, ka nelaidīs gar ausi mājienus, ka nodos vēstījumu tālāk un vajadzēs – radīs kārtējo Atmodu. Tāpēc mūsu lasījumi būs veltījums Ukrainai,” – no skatuves teica Guna Roze.
Tukuma prozisti lasīja īsus fragmentus no savām grāmatām, kas papildināja un turpināja cits citu, un gluži vai paralizējoši pārsteidza ar sen sajustām un pierakstītām priekšnojautām.
Tā ir mūsu iespēja paust savu attieksmi pret šobrīd pasaulē notiekošo, un mēs to liekam lietā, – vārda spēku pret ieroču spēku.
Baiba Talce saka: “Kā katru gadu, apmeklējot grāmatu izstādi, un patreizējos apstākļos vairāk kā citas reizes atbalstot, ieklausoties un līdzdzīvojot saviem kolēģiem uz skatuves, jāteic, ka TLA uzstāšanās bija patiesi iedvesmojoša, uzrunājoša un aizkustinoša, jo precīzi līdzās skatuviskajam sniegumam prata izmanot arī tehnoloģiskās iespējas. Tur kur mana un pārējo klausītāju ievainojamība sastapās ar dzīvi, visspilgtāk autoru lasījumos izgaismojās tie momenti, kuros pēkšņi un skaudri ieraugāma vēstures karmiski nežēlīgā atkārtošanās – G.Drage “Mežainis”, G. Tālers ar fragmentu no topošā romāna, I. Liepiņš “Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija”. Un ne tikai es, gan jau arī pārējie klausītāji skaudri apzinājās, cik ļoti šobrīd mēs visi kopā veidojam cilvēces likteni.
Paldies par šo uzrunu, un Gvido vārdiem, kurus esmu ņēmusi par savas ikdienas rītu moto: “Kad nenotiek nekas, notiek viss.” Lai Dievs dod to saprast pasaulei un nākamībai!
Pēcsajūtās
“Atbildot uz klusuciešot neuzdoto jautājumu: „Vai vispār vajadzēja piedalīties?”, es sacīšu, – jā, noteikti jā! Un, pārfrāzējot, atkārtošu to, ko jau teikuši mūsu kolēģi: mūzas nedrīkst klusēt, kad runā lielgabali. Un viņas neklusēs, – tāda ir jaunā laikmeta realitāte,” – secina rakstnieks Guntis Tālers.
