Tukums ir senām leģendām apvīts, gleznainu pakalnu un Slocenes upes senlejas ieskauts. Tā ir vieta, kur labsirdīgs milzis reiz sargājis ļaudis pret tumsas dēmonu uzbrukumiem, vieta, kur dārzniece Katrīna dāvājusi ikvienam brīnišķas rozes, līdz visi zinājuši, ka uz Tukumu jābrauc smukuma lūkoties. Un kur smukums, tur agri vai vēlu atlido daiļās mūzas, un viņām pa pēdām – protama lieta – mākslas un poēzijas radītāji. Pats pirmais bija kāds vācu literāts – Kristofors Fīrekers. Reiz jaunībā uzplaukusī mīlestība pret daiļu latviešu sievieti viņā bija pāraugusi par mīlestību pret visu latviešu tautu un šīs mīlas ziedi deva necerēti bagātus augļus. Tieši Fīrekeram varam būt pateicīgi par latviešu literatūras aizsākumiem.
/Guntis Tālers speciāli “Latvijas Grāmatu izstādei 2023”/
Finanses un konkurenti
Ikgadējie grāmatu svētki “Latvijas Grāmatu izstāde 2023” Ķīpsalā šogad notika no 3. līdz 5. martam. “Tukuma Literātu apvienība” – allaž piedāvājot arī novada kultūrvēsturiskos izdevumus – izstādē piedalījās jau sesto reizi.
Dalība izstādē ir dārgs prieks, un tikai lielajām izdevniecībām tas nozīmē tirgu un peļņu. Mums – tāpat kā citiem ne-izdevēju stendiem – izstāde nodrošina citur nesasniedzamu atpazīstamību gan apvienībai un vietējiem autoriem, gan Tukuma novada kultūrvietām, gan pašam novadam kā kultūrvērtību godātājam. Tieši atpazīstamības dēļ piedalāmies, un tas ir attaisnojies.
Četras no sešām reizēm Tukuma dalību Grāmatu izstādē atbalstījusi Tukuma novada pašvaldība, ko ļoti novērtējam, bet divas reizes piedalījāmies par saviem līdzekļiem. 2020. gadā stendu apmaksājām kopā ar Liepājas un Saldus literātu apvienībām, bet 2022. gadā izdevumus dalīja seši Tukuma autori, TLA un Tukuma muzejs. Šogad nepieciešamo finansējumu – 450 eiro ieguvām, piedaloties Tukuma novada kultūras projektu konkursā.
Jāatzīst, Covid mājsēdes laiks ir sagrāvis arī izstāžu tradīcijas. 2021. gadā izstāde vispār izpalika, pērn ieeja bija atļauta vien ar potēšanas sertifikātiem, kas negatīvi ietekmēja apmeklētāju skaitu (lai gan arī 22 tūkstoši nav maz). Šī gada apmeklējums pozitīvi atšķīrās no iepriekšējā gada, tomēr, ja salīdzina ar drūzmu, kas valdīja blakus esošajā izstādē “Skola 2023”, interese par grāmatu stendiem vērtējama kā pieticīga.
Rakstniece Ingrīda Zaķe secina: “Ja iepriekšējā gadā klusajam hobijam – grāmatu lasīšanai – par publikas uzmanību bija jāsacenšas nevien ar izstādi “Skola”, bet arī ar tādu spēcīgu konkurentu kā mājas mīluļu izstāde “Zoo expo” blakus hallē, tad šogad konkurents bija tikai viens – “Skola”. Toties – kāds! Uzstādīt blakus divas skatuves, kuras atdala tikai brezenta plēve, un vienlaikus organizēt uzstāšanos uz abām skatuvēm, ir pārdrošs organizatoru eksperiments, kas izgāzās.” Ingrīdai piekrīt šobrīd populārākais detektīvromānu autors Latvijā, tukumnieks Guntis Tālers: “Taisnība. No “Skola 2023” dažiem īpaši atraktīviem stendiem plūda gan sirēnu vaimanas, gan kuģu tauru pūtieni, gan armijas orķestra mūzika. Nenoliedzami, apmeklētāji, īpaši jaunieši, ar prieku izbaudīja dzīvās un spilgtās ekspozīcijas, tomēr tiem, kas trīs dienas pavadīja, strādājot stendos, šī skaņu kakofonija drīz vien kļuva nogurdinoša. To pamanīja arī izstāžu centra vadība un apsolīja, ka nākamgad grāmatniekiem kā senāk ierādīs atsevišķu halli, kur grāmatu autori, izdevēji un lasītāji varēs tikties daudz mierīgākā atmosfērā.”
UnikālaIs grāmatbruncis
Jau konkursa projekta pieteikumā norādījām, ka šogad atkal piedalīsimies stendā “Ekstra vērtie kurzemnieki” kopā ar Liepājas un Saldus apvienībām, jo tā lētāk. Paredzējām arī oriģinālu stenda dizainu. “Mūsu stends piesaistīja uzmanību ne vien ar smukām literātēm, bet arī ar savu oriģinālo noformējumu,” tā savā Facebook kontā atstāsta Guntis Tālers. “Fonā redzam krāsainus novadu tautiskos rakstus jeb stilizētus brunču fragmentus, kas atbilst īstajiem, etnogrāfiskajiem. Ja palūkojam tuvāk, redzam, ka raibi krāsainās svītras veidotas no grāmatu muguriņām, kuru toņi pieskaņoti oriģinālajam rakstam. Turklāt grāmatas ņemtas nevis, kādas pagadās, bet tieši novada literātu sarakstītās. Idejas autore – Guna Roze-Tamule.”
“Ideja radās, ikdienā uz rakstāmgalda uzlūkojot piezīmju grāmatu, ko man 2019. gada Grāmatu izstādē uzdāvināja draudzene,” atklāj Guna. “Tās vāka dizains ir kā sešstāvīgs grāmatu plaukts – muguriņa pie muguriņas. Iedomājos: ja plauktos citu virs citas saliktu vienādas grāmatas, veidotos svītras, no kurām var atdarināt brunču rakstu. Trīs novadu brunču raksti līdzās izskatītos grezni. Turklāt plauktu varam veidot telpisku, sānos eksponējot kādas īpašas grāmatas vākus. Visi dalībnieki šo ideju apstiprināja, un sākās nebūt ne vienkārša tās īstenošana! Vispirms devos uz Tukuma Audēju darbnīcu lūkot prototipus – brunču paraugus. Safotografēju vairākus, bet stenda māksliniece izvēlējās košo Smārdes brunci.”
Līdztekus vairākām visu trīs novadu ZOOM sanāksmēm, nemitīgām domapmaiņām WhatsApp grupā un lietišķām sarakstēm e-pastos, sākās viens no piņķerīgākajiem posmiem – grāmatu piemeklēšana. Izrādās, košu grāmatu muguriņu tikpat kā nav. Pārsvarā tās ir melnas, netrūkst arī raibu, bet vienkrāsainas – īpaši dzeltenas, zaļas un rozā – deficīts. Vēl jo vairāk, ja tādas jāatrod starp novadnieku grāmatām. Lūdzām palīdzību Tukuma bibliotēkai un kopā ar vienmēr atsaucīgo Daci Brakmani tomēr izveidojām Smārdes grāmatbrunci. Tajā iekļuva vairākas Imanta Ziedoņa grāmatas, arī Māra Zālīte, Vilis Plūdonis, Andra Manfelde (visdeficītākais – indīgi rozā – izrādījās viņas “Adata”), Guntis Tālers, Rolanda Bula, Gundega Kaziņa, Dinijs Arvīds Deģis, Ieva Priede, Gvido Drage, Iveta Šimkus, Guna Roze un divi kopkrājumi. Bet galveno godu – grāmatu vākus –atvēlējām TLA dibinātāja Pētera Jurciņa mākslinieciski skaistajam dzejas krājumam “Akmeņi un zvaigznes”.
Pēc tam māksliniecei radās doma starp grāmatbrunču slejām iekārt krāsainus dziju kamoliņus. Guna Roze-Tamule stāsta: “Atkal devos uz Audēju darbnīcu, un tās vadītāja Vineta Šulca piedāvāja atspoles ar attiecīgu krāsu diegiem, kas izskatījās vēl efektīgāk nekā iecerētie kamoli. Mēbeles – grāmatu eksponēšanas letes – tāpat kā citus gadus aizņēmāmies no mums draudzīgā un pretimnākošā Tukuma teātra. Kad aizsūtīju Dacei Brakmanei stenda foto, viņa atbildēja: “Malači! Balva par noformējumu. Lai tikpat krāsaina TLA dzimšanas diena un turpmākie gadi!””
Stenda noformējumu iedzīvināja liepājnieku sagādātais ekrāns, uz kura nepārtraukti projicējās īpaši veidota video kolāža, kas cita starpā atgādināja gan par Tukuma literārās dzīves nozīmīgāko tradīciju “Sirds uz perona”, gan par “Prozas fermentāciju” un citiem literāriem notikumiem.
Jau pēc izstādes Guntis Tālers atzinās: “Es personīgi dzirdēju atzinības vārdus gan no izdevniecību pārstāvjiem, gan rakstošajiem kolēģiem, kurus satiku izstādē. Rakstnieces Jana Egle, Ramona Indriksone un Gunita Lagzdiņa mūsu stenda dizainu slavēja arī Facebook ierakstos.” Unikālais grāmatbruncis tagad ir mājās – Tukumā – un būs eksponējams arī citos pasākumos, piemēram, Rožu svētkos.
Teicams kultūrklāsts
Pērn Grāmatu izstādes kultūras programmu atklāja tieši tukumnieku uznāciens. Šogad uz skatuves bijām izstādes pirmajā pēcpusdienā un laimīga sagadīšanās, ka šajā laikā hallē valdīja klusums. Turklāt mūsu uzstāšanās bija neparasti kupli apmeklēta. Ja pirms tam uz skatuves notiekošo vēroja padsmit līdz divdesmit skatītāju, tad mūsu stundā izskatījās, ka tuvu vai visas 90 sēdvietas ir aizņemtas.
Mūsu performance bija veidota divās daļās. Pirmajā visu trīs novadu literārās dzīves “garaiņi, kas veicina vārīšanos” – liepājniece Linda Zulmane, saldēniete Inta Švaža un mūsu Guna Roze-Tamule – ar prezentācijām un stāstījumiem mēģināja atbildēt uz jautājumu “Kas virza kurzemnieku īpašo literāro dzīvi: tradīcijas, ambīcijas vai cilvēkfaktors?”
Otrajā daļā uz skatuves bija Kurzemes autori, kuri vispirms uz pasākuma vadītāja (Liepu tēvs Varis Siliņš) āķīgajiem jautājumiem asprātīgi atbildēja saviem vārdiem, pēc tam – ar savu dzeju vai prozas fragmentiem.
“Paldies Gunai par veiksmīgu scenāriju mūsu uzvedumam,” uzteic Ingrīda Zaķe. “Tas nostrādāja. Pie manis pienāca kāda apmeklētāja un teica: „Man, lūdzu, to grāmatu, no kuras jūs lasījāt uz skatuves.” Savukārt Guna pateicas kolēģim Guntim Zariņam (Tāleram): “Guntis šogad uzņēmās un apzinīgi veica visas ar izstādi saistītās organizatoriskās lietas, kas prasa milzu laika un enerģijas, tāpēc es varēju nodarboties tikai ar radošo pusi – domāt par noformējumu un scenāriju. Viens to visu nevar paveikt nevainojami. Tieši šādi, manuprāt, izpaužas biedrības spēks – kopdarbs ir nenovērtējami svarīgs.”
Par piedāvājumu stendos novērojumi ir Guntim. “Grāmatu un to izdevēju klāsts – vismaz manā subjektīvā skatījumā – varēja būt plašāks. “Tukuma Literātu apvienības” organizētajā stendā “Ekstra vērtie kurzemnieki” kopā ar Liepājas un Saldus novadu literātiem eksponējām 66 dažādus izdevumus, no tiem: 23 prozas darbus, 15 dzejas krājumus, 28 kultūrvēstures un vēstures pētījumus. Šāds grāmatu klāsts atzīstams par visai plašu, pārspējot pat dažu apgādu piedāvāto sortimentu. Tukumnieku devums stendā: 25 grāmatas (proza – 10, dzeja – 2, kultūrvēsture – 13). Atkal jāatzīmē Gunas ideja par īpaši veidotām cenu zīmēm – tās rotāja attiecīgā novada brunču raksts.”
Tāpat kā pērn, arī šogad vislielākā apmeklētāju interese bija par kultūrvēstures darbiem un citiem izdevumiem, kurus grāmatnīcās nopirkt nav iespējams. Ingrīda Zaķe, kura stendā strādāja visas trīs dienas, saka: “Prieks, ka izstādes apmeklētāju vidū bija ļoti daudz tādu, kas interesējas par mūsu tautas kultūrvēsturi, literāro mantojumu, ģeopolitiskajiem procesiem. Pie galdiņa ar šāda veida grāmatām pulcējās daudz interesentu. Gandrīz katrs pašķirstīja Armitstedu, Jaunpili, Jaunmokas, un daudzi arī nopirka. Jau otro gadu pēc kārtas mūsu stenda pārdotāko grāmatu “topa” virsotni iekaroja Tukuma muzeja izdotās Anša Lerha–Puškaiša “Pasakas par putniem”. Tās aizgāja uz „urrā” un pat pietrūka. Tātad labu literatūru lasītājs novērtē. Šīs vērtības droši varam prezentēt arī nākamajā izstādē.”
Rezumējums. Pirmkārt, autora klātbūtne grāmatu pārdošanai un autora atpazīstamībai ir ļoti svarīga, par to esam pārliecinājušies visus sešus gadus. Otrkārt, kā tukumnieki tomēr bijām vairāk ievēroti nekā kopējā stendā. Tāpēc nākamgad atkal piedalīsimies kā “Tukuma Literātu apvienība”. Vēl labāk, ja uz stenda lepotos uzraksts “Tukums – UNESCO Literatūras pilsēta”.
