Vakar, 20. septembrī, Lapmežciema Tautas namā atklāja “Tukuma Literātu apvienības” dzejnieka Aigara Brica gleznu izstādi.
No sirds priecājamies un sveicam!
Mēdz teikt, ka talants nekad nav viens. Ja cilvēks ir radošs, viņa būtībā mierīgi var sadzīvot divas Mūzas, dažam pat trīs. Dzejo Aigars jau sen. Viņam patīk arī spēlēt ģitāru un sacerēt melodijas paša dzejai. Pats Aigars gan atzīst, ka muzicēšana ir amatiera līmenī, ka gribētos ģitārspēli apgūt nopietnāk. Glezniecību A.Brics sāka apgūt pirms diviem gadiem pazīstamās Tukuma gleznotājas un “Tukuma Mākslinieku grupas” vadītājas Ingemāras Treijas studijā “Krāsmates”. Impulss sākt gleznot bijis vēlēšanās pašam ilustrēt savu iecerēto dzejas krājumu. Pirmo reizi Aigars savas gleznas kopā ar kolēģu darbiem publiski izstādīja Mākslinieku ielā Tukuma Rožu svētkos 2018. gadā. Nez vai pats tobrīd nojauta, ka jau pēc gada būs ticis līdz personālizstādei?
Nozīmīgajā 20. septembrī Lapmežciema Tautas nama izstāžu zālē notika divi pasākumi: 12.00 bija sanākuši pedagogi un skolēni no Lapmežciema skolas, kā arī TLA dzejnieki – Sarma Upesleja, Daina Jansone-Treice, Aivis Briesma, Anna Jurševica, kuri lasīja savu dzeju un to, ko veltījuši Aigara gleznām.
17.00 sākās atklāšanas 2. sērija, kad Aigaru Bricu kuplā pulkā sveica draugi, radi, darbabiedri, talanta cienītāji un jau atkal Tukuma literāti – Andris Jansons, Guna Roze, Gvido Drage, Anna Jurševica un Veronika Ailte. Andris Jansons, kurš tāpat kā Aigars ir divu Mūzu kalps, sēdās pie klavierēm un apdvēseļoja pasākumu ar īsu, bet skaistu koncertu.
Pārdesmit gleznu galerijā dominēja ainavas, pārsvarā – kalni. Šoreiz Aigara gleznas PARĀDA. Nākamajā izstādē gaidīsim jau nākamo līmeni – ko viņa gleznas STĀSTA. Starp izstādes apmeklētājiem bija arī Tukuma novada speciālās izglītības iestādes direktore Silva Freimane (Aigars sacerējis skolas himnu) un ierosināja uzreiz pēc Lapmežciema šo izstādi izvietot skolā.
Fotostāsts
Aigars Brics pirms došanās uz Lapmežciemu.
Aigars Brics un Anna Jurševica lasa savu dzeju duetā, kas pagājušajā rudenī, kad Rīgā, Raiņa un Aspazijas mājā-muzejā Dzejas dienas atklāja “Tukuma Literātu apvienība”, bija viens no saskanīgākajiem un romantiskākajiem dzejas duetiem.
Andra Jansona klavierkoncerts
Gvido Drage nolasīja dzejoli, ko veltījis A.Brica gleznai “Staburags”:
itin kā viņš
tur lietusmēteli būtu novilcis
tādu lietuspelēku garu
debesmalā pakarinājis
pats kādā atvarā makšķerē
(vai arī glezno
kas varbūt ir gluži tas pats)
un mēģina atcerēties
ko tajā mēteļkabatā aizmirsis
pulksteni nē –
pulksteņlaiks ripo ap sauli
naudasmaku nē –
Zemesbanka tepatās apkārt
kaut kas tur bija sīks
nē – drīzāk vareni liels…
viņš ceļas un iet
pačamda kabatā – ir
– Ozolzīle
(bet ne jau es teicu
to vārdu ar Lielo burtu
Aigars pats)