Tukuma Literātu Apvienība
Nu kļuvis skaidri redzams: Lielais Nezināmais ir tā iekārtojis, lai, atceroties Imanta Ziedoņa velna vārdus, secinātu: “Tā pasaule, kas Dievam un kas man, tā īsti nav nemaz vēl sadalīta.” (kr. Kā svece deg). Vecāki zvana radio ēterā psihoterapietam un izmisuši jautā, ko darīt, ja viņu bērns grasās kārties. Kaut arī viņi visu centušies nodrošināt, pat […]
Gunas Rozes intervija “Rīgas Apriņķa Avīzē”
noskatījos filmu “Dvēseļu putenis”.
Pēc tam, kad iepriekšējā vakara ērģeļkoncerts atrāvis vaļā visas manas dvēseles stabules, šī filma iebrāzās kā speldzīgs putenis dziļi noglabātās brūcēs: manās, mana brāļa, tēva, vectēvu, viņu tēvu un vectēvu, brāļu, māsu, sievu, māšu un līgavu brūcēs; kā mana mazdēliņa vēl neskartajā kolektīvās atmiņas brūcē.
Daudz bija dzirdēts, cik filma lieliska, […]
Latvijas simtgades gadā trīs Tukuma rakstnieki – Rolanda Bula, Guna Roze, Vilis Seleckis – atsaucās aicinājumam iestādīt kokus Rakstnieku parkā Amatas novada Spāres muižā, tāpēc 10. maijā devās turp. Pasākumu organizēja vietējie entuziasti ar Mārīti Rukmani priekšgalā, atbalstīja vietējā pašvaldība.
Vilis Seleckis – kārkls:
– Kā labi zināms, Vidzeme ar savām ielejām, nokalnītēm, upītēm, mežiem […]
Laiks nepakļaujas cilvēkam, lai gan tieši cilvēks var mirkli tvert un to ar vēsturi piepildīt, vajag tikai pareizajā laikā pareizo pogu nospiest. Tas izklausās tik gaisīgi viegli – hlops! un gaismas brīdis rokā. Tomēr ir kāds āķis – pareizā pozīcija jāizvēlas. Bet pozīciju nosaka laika un laikmeta izpratne, pieredze, emocijas, jeb, mazliet poetizējot – tava […]
Par Mūziku, mūziķiem un klausītājiem… (no mūzikas žurnālistes Olgas Pētersones grāmatas “Orfejismi”, apg.”Mansards”, 2012)
* Nepieredzējis klausītājs bauda pazīstamas melodijas. Pieredzējis klausītājs – atskaņojuma kvalitāti. Tas, kas sajūsmina pirmo, otro var kaitināt. Mēģini nu apmierināt abus!
* Mūziķim mūzika ir gan aizmugure, gan balsts, gan debesis, gan bezdibenis, gan dūnu spilvens, gan bezmiegs, gan naudas kule, gan […]
intelektuāls darbs (pie kāda pieder arī lasīšana) prasa tādu pat piepūli, kā citi darbi, un sliņķi to nedara tāpat kā citus darbus. Un viņi to var atļauties, jo šobrīd sabiedrībā ieviesusies mode slinkumā vainot Izglītības ministriju, skolotāju, programmu un vēl visu, ko vien iespējams atrast, tikai ne pašu slaistu.
Dabaszinību prioritātes laikā humanitāro priekšmetu stundu skaits skolās aizvien sarūk. Nodarbināts mūsdienu cilvēks vairs nevarot atļauties sev greznību lasīt. Nu labi, ja kādam bail no grāmatu fiziskā apjoma, lai lasa Vonnegūta Māte nakts, Kortāsara Citas debesis, Azimova Paši dievi vai 8 rindiņu tautasdziesmu (taču pat tās bez jēgas “tulkojuma” liela daļa vairs nesaprot).
Mainu Ziemsvētkus pret Zobu fejas dienu
Reizēm ,,labas uzvedības noteikumos” var lasīt aicinājumu citus cilvēkus neizprašņāt par reliģiju, naudu un seksuālo orientāciju – it kā tādēļ, lai… Pamatojumi, kas seko, mēdz būt dažādi. Par naudu skaidrs: lai netiktu apdraudēta cieši piebāztā zeķe, par orientāciju- lai bērniem nebūtu kauns, ja vecāki izrādās netradicionāļi, taču kas vainas […]
Aigars Brics
Cilvēks ir kā pļavas puķīte – visi to mīl un visi to bradā, – tā reiz teicis svētais Siluans. Pļavas no pļavām, un cik to līmeņu, dievs vien zin’: smalkāki, rupjāki, pārziedējuši un pašā plaukumā. Ziedēt gribas visiem, bet kas ir tie bradātāji? Tu vēlies, lai tikai aplej, taču lietus mākonis var kļūt par […]