Daudz laimes dzimšanas dienā, LATVIJA!

Sarma Upesleja
Manā Dzimtenē
Pār aizaugušiem kara laukiem gulbji
slīd klusējot zem gubu mākoņiem
pār zemi, pirmos ziedos saplaukušu –
lūdz piedošanu lauztiem likteņiem,
kas saguluši zemes klēpi vēsā.
 
Varbūt to elpa trīs vēl apšu lapās,
vai vakarvēsmas  glāstā pieskaras?
Dun sāpes vētras laikā viļņu bangās,
bet liedagā žūst skumju asaras
par tiem, ko  gaidīja,
kas nepārnāca.
 
Ne izstāstīt, nedz aizmirst katru stāstu,
kas dzīvā asins lāsē pulsējis…
Kalst izpostītu […]

Tukuma prozas lasījumi 2017

Vēsture
11.novembrī notika jau piektie Tukuma prozas lasījumi. Šoreiz mākslinieku darbnīcā “Antīks” un konferensjē lomu uzņēmās Artis Gailis. Pasākums bija kupli apmeklēts un atzīts par ļoti labi noorganizētu. Piecos gados Tukumā savus vēl nepublicētos darbus (tāds ir festivāla noteikums) lasījuši 11 autori, šogad – 7. Iespējams, Tukums ir vienīgā vieta Latvijā, kur ir savi – vietējie […]

Vai aizliegsim literatūru?

Dabaszinību prioritātes laikā humanitāro priekšmetu stundu skaits skolās aizvien sarūk. Nodarbināts mūsdienu cilvēks vairs nevarot atļauties sev greznību lasīt. Nu labi, ja kādam bail no grāmatu fiziskā apjoma, lai lasa Vonnegūta Māte nakts, Kortāsara Citas debesis, Azimova Paši dievi vai 8 rindiņu tautasdziesmu (taču pat tās bez jēgas “tulkojuma” liela daļa vairs nesaprot).

BUCURIA noslēpums

Kas ir BUCURIA?!
Ik gadus kādā jaukā maija sestdienā (Un parasti tās patiešām ir jaukas!) Tukuma Literātu apvienības biedri „atklāj vasaras sezonu”. Ikreiz tas nozīmē vienu un to pašu: sadalījušies pa automašīnām, kopīgi dodamies baudīt pasakaini skaistas lauku mājas ainavu un namamātes Ilgas Liepiņas neizmērojamo viesmīlību. Vēsajā pavasarī ilgi cietušies, pēkšņi pārplīst un smaragdzaļās lapās un […]

111 vārdos

Aigars Brics
Cilvēks ir kā pļavas puķīte – visi to mīl un visi to bradā, – tā reiz teicis svētais Siluans. Pļavas no pļavām, un cik to līmeņu, dievs vien zin’: smalkāki, rupjāki, pārziedējuši un pašā plaukumā. Ziedēt gribas visiem, bet kas ir tie bradātāji? Tu vēlies, lai tikai aplej, taču lietus mākonis var kļūt par […]

Mans laiks

Aigars Brics
Vēja elpā dzimst lidojums,
Tavā smaidā – mans ceļojums,
Tu esi tā, dēļ kuras dzīvot man ļauts,
Vējš plosīs kāpas, mūs – nesaraus.
Vēja sirdī dziļums un miers,
Tavās acīs – rīts atmodies,
Nepateiks ziema, kādēļ tā salst,
Kad tevis blakus man nav.
Vēja ceļus nezin pats vējš,
Tavi glāsti liek aizdegties,
Tu esi tā, dēļ kuras mans laiks
Kā atraisīts vējš joņo un stāj.