Tur ir tālums
tur ir kur
tiekties
jebšu labāk
palikt tepat
pieliekties
un šķērsot ne-
redzamos vārtus
kas atdala
klātbūšanu no sekojošā
gliemežnīcas spirāle
izkaltis sausiņš
realitātes uztvere
tur ir
kur esi
atkal iztaisnojies
redzi sasalušu zemi
dzirdi
saod
pieskaries sasalušajai zemei
un vēlreiz
ieej pa vārtiem.

Bet dūmi plūst
plūst no aizvērtām
un atvērtām
lūkām
no klejojumiem
līdzi atvestiem
maģiskajiem kristāliem plūst
vienu tādu
reiz lūkoju
padot tālāk
tagadiņ
viens pats
pūlos pārziemot
tūdaliņ
būs pavasaris
un viena līdzās
saglabāta ne-
formāta dzejas
burtnīca vēl
viļājas somā.
 

Aug vārdā no-
sauktās skaņas
līdz saknēm
aug ie-
tiecas no-
mizotu zaru
sulojošās brūcēs
tiecas no
galotnēm uz visām
debespusēm
tādā krāšņā
augšanā tiecas
mana vieta
tava vieta
vieta visiem pa-
saules vējiem
kas pie-
dalās augšanas procesa
abstraktajā poēzijā
tikai tagad ir
ziema
un zari aiz-
rep ledū
saknes ie-
stieg ilgajā
tālāknodošanas […]

Kuģu arhīvs
Un tā mēs pār-
gājām no viena
klāja uz nākamo
zaudējām līdzsvaru
ūdens smēlās mums
mutēs
raidījām SOS!
un klusām skaitījām
buramvārdus jūrasmātei
un tā mēs pār-
gājām no vienas
zīmes uz nākamo
mūsu vārdi
ir uz jūsu
lūpām.
Veļu laika rotaļas
Pa ceļu iet
nakts tumsa
un ieskatās atvērtā
grāmatā
kur lapaspuse
katra kā sarullēts

*
No vīna kausa kāpnes
slejas uz pusēm abām
kāpt tev ļauts bet kur
ir kāpšļi iezāģētie?
*
Ar Mīļoto top īsa nakts
un mēness riets un saules lēkts
kā mirklis viens
no lūgšanas līdz tavernai.
*
Ko savā Grāmatā mums
vēsta Dievs to arī
kausa māls un zemes ceļš
vairs nespēj noklusēt.
*
Ir dzīve cepetis kur
kāri zobus iecērt laiks
un mūsu domas tāpat
darbi vien piliens trekns.
*
Tver flautu, skaņas dzer
tver kausu, […]

I
ir aka pilna dūņu
ir aka pilna
ir dūņas
un ir atbalss:
ai-ja-ja-jāā-
aiz šūpolēm
aiz bērzubirzs
aiz pļavas nenopļautas
un ir balss
bet tu to nedzirdi
bet tu to
nedzirdi vairs
tu redzi aku
dūņu pilnu
un bērnu rotaļas
un piparkūku hostijas
kas izkūst piparmētru
tējā
tu redzi sniegu.
II
pēc tam kad apļveida ņirboņa ir