gadu pēc abu aiziešanas Taisaulē
mūsu vārdi
kā brīvie debesu putni
katrs ar savu vēju
apkārt lidinās
sačiepstas saķērcas samēļojas
mūsu vārdi –
liet-vārdi pievārdi mīļ-vārdiņi
ne(visai) lietīgie arī
katram vēl īpaši privatizētie
tie no kurienes nākuši?
Elmār August Rumba – kur tu
sev tādu vārdu ņēmi?
-skaidrs kur – iesmejas liepās Anna Rumba
stārķis viņu ar visu vārdu no Āfrikas atnesa
tikai tur tas skanēja Ru-Ru
kā hipopotama rukšķi
visi vārdi no melnās Āfrikas dzīlēm nākuši
mums atliek tikai tā piejaucēšana
Elmār August – vai tu tam piekrīti?
-a kur es likšos-
-ja sieva tā saka – taisnība vien ir
tu jau vari savus vārdus