novembra dzeja
Anna Jurševica
Tai naktī mēs kāpām
lielajā kalnā,
paklanīties zvaigznēm,
kas gunskurā krita
bez salnām,
un laidāmies
dziļākās lejās,
kaut zvaigznes
smējās par mums.
Mēs laimīgi tikām,
ka bijām tur,
kamēr dziestošas ogles
rīta miglu noskūpstīja.
**
Rudenī
kā aiziešana
dzērves kliedz,
uz laiku atvadoties,
vēl dvašo zeme mētelī
no lapu glāstiem siltiem.
Nāks stingums drīz,
jau […]