“Atbildot uz klusuciešot neuzdoto jautājumu: „Vai vispār vajadzēja piedalīties?”, es sacīšu, – jā, noteikti jā! Un, pārfrāzējot, atkārtošu to, ko jau teikuši mūsu kolēģi: mūzas nedrīkst klusēt, kad runā lielgabali. Un viņas neklusēs, – tāda ir jaunā laikmeta realitāte,” – secina  rakstnieks Guntis Tālers.

Guna Roze
Tas, ko vakar nepateicu…
Vakar Ukrainas atbalsta mītiņa scenārijā bija paredzēta arī mana īsā uzruna, taču laika bija par maz, lai visus vārdus pateiktu un visas dziesmas izdziedātu. Bet es varu uzrakstīt, ko būtu sacījusi, un citēt, ko vēlējos nolasīt.
Ukraina jau astoņus gadus ir dzīvojusi uz pulvera mucas. Šai valstī esmu bijusi divreiz – 2012. […]