Rīga – mana mīla

Bet Pūrē mākoņmaiss pārplīsis, un saule izlīgojusi pretī slapjā gurnautā. Un es priecājos, ka mani „kaķa lāsti” debesīs nekāpj. Es taču mīlu to Rīgu! Tāpēc, ka tāpēc. Rīga ir mana mīla. Rīga ir… Rīga ir Aleksandra.

Pēteris Cīmanis – In Memoriam

Samtaini sanēja smiltis,
jūra šalca kā piekususi –
tai brīdī Dvēsele Tava
uz Gaismu bij aizlidojusi.
/Sarma Upesleja/
2018. gada 8.aprīļa rītā Aizsaules ceļos devies Pēteris Cīmanis – literāts, dzejnieks, aizrautīgs kultūras cilvēks un TLA biedrs.
Pēteris Cīmanis dzimis 1930.gada 24.novembrī – zilo ezeru zemē Latgalē, ierēdņu ģimenē. Viņš bija jaunākais no četriem ģimenes bērniem. Kara laikā visa […]

***

Labi pasēdēt starp diviem kaķiem. Melnais ir ļoti pieglaudīgs, vienmēr lien klēpī sildīties un bučoties. Baltais – ļoti neatkarīgs, vienmēr grib konkurēt ar pašu lielāko pilsētas suni un uzskata, ka saimniece dzīvo pie viņa. Viņa jau arī neko no tā nezina. Kamēr viņa iziet pēc cigaretēm, melnais ir ar mieru atvērt man durvis – baltais […]

***

Tik ļoti pieklājīgas tādas sarunas –
nekas.
Tik ļoti piesolīti visi rīti
kā akmentiņi jūras salasīti
un viļņu balsīs sarunājas,
kad pārnes mājās.
Un ķīnietis no senas gravīras.
atpakaļ pagriezies, meklē,
kur pazudis kas.
To nevar nosaukt, ne atdabūt
vien tajā būt:
ar jaunām drēbēm ar jaunām kurpēm,
bet pastalniekos.
Es vairs nevienu nesatieku,
bet […]

Kā mani no iepirkšanās gribēja atradināt

Kā jebkura sieviete – un vispār – kā jebkurš cilvēks! – reizēm mēdzu iepirkties. Ar ikdienišķo pārtikas sagādi problēmu nav: lielveikalā sakrauj groziņā visu, ko vajag, mazliet no tā, ko gribas un pārējo – ko atceries, un dodies pie kases. Tur jaunas un žiglas meitenes ar tradicionālo deviņklašu izglītību ātri pārbauda kodus, sarēķina summu – […]

***

Aigars Brics
 
Tu atkal mani ārstē.
Manas brūces ātrāk dzīst,
kad tavos glāstos gulstos
kā lazaretē – karavīrs.
Šī brīve – cīņa spraiga.
Liktens ne vienmēr veiksmi sniedz.
Tu vienmēr mani gaidi –
mans patvērums un miers,
vēl ciešāk pie tevis es kļaujos
tavai burvībai pieskarties ļaujos,
un kronē mūs mīla ar smalkām trīsām –
vien laimīgie sajust tās var.