Par Mūziku, mūziķiem un klausītājiem… (no mūzikas žurnālistes Olgas Pētersones grāmatas “Orfejismi”, apg.”Mansards”, 2012)
* Nepieredzējis klausītājs bauda pazīstamas melodijas. Pieredzējis klausītājs – atskaņojuma kvalitāti. Tas, kas sajūsmina pirmo, otro var kaitināt. Mēģini nu apmierināt abus!
* Mūziķim mūzika ir gan aizmugure, gan balsts, gan debesis, gan bezdibenis, gan dūnu spilvens, gan bezmiegs, gan naudas kule, gan caura ķeša.
* Vai ir jēga autentiskam izpildījumam, ja nav autentiskas uztveres?
* Pat slavas lutināta mūziķa acīs pēc koncerta ir lasāms mēmais jautājums: “Nu, saki, kā bija?”
* Ir dziedātāji, kuru klusēšana sniedz atvieglojumu.
* Postmodernists Trusītis: “Vinnij, kādu operu tu gribi? Porniķi vai šausmeni?” Vinnijs Pūks: “Gan to, gan to, un, ja var – bez mūzikas.”
* Ir tādi jauni vīriešu kārtas mākslinieki, kuri vienlīdz labi patīk skolniecēm un solīda vecuma dāmām. Acīmredzot tas ir saistīts ar sieviešu organisma hormonālajām pārmaiņām – citādi to nevar izskaidrot.
* Sirdsapziņas nomierināšanai vari uzskatīt, ka nospēlēt gandrīz labi ir labāk, nekā nospēlēt gandrīz slikti.
* Daži mākslinieki nemaz nav jāmīl. Ir pietiekami viņus dievināt.
Un tagad to pašu izlasām, “mūzika”, “mūziķis”, “klausītājs” vietā liekot “grāmata/literatūra”, “rakstnieks/dzejnieks/literāts”, “lasītājs”
* Nepieredzējis lasītājs bauda pazīstamus sižetus. Pieredzējis – literārā darba kvalitāti. Tas, kas sajūsmina pirmo, otro var kaitināt. Mēģini nu apmierināt abus!
* Literātam literatūra ir gan aizmugure, gan balsts, gan debesis, gan bezdibenis, gan dūnu spilvens, gan bezmiegs, gan naudas kule, gan caura ķeša.
* Vai ir jēga ģeniālam darbam, ja lasītājam nav ģeniālas uztveres?
* Pat slavas lutināta rakstnieka acīs, tiekoties ar lasītājiem ir lasāms mēmais jautājums: “Nu, saki, kā bija?”
* Ir rakstnieki un dzejnieki, kuru nerakstīšana sniedz atvieglojumu.
* Postmodernists Trusītis: “Vinnij, kādu izrādi tu gribi? Porniķi vai šausmeni?” Vinnijs Pūks: “Gan to, gan to, un, ja var – bez teksta.”
* Ir tādi jauni vīriešu kārtas dzejnieki, kuri vienlīdz labi patīk skolniecēm un solīda vecuma dāmām. Acīmredzot tas ir saistīts ar sieviešu organisma hormonālajām pārmaiņām – citādi to nevar izskaidrot.
* Sirdsapziņas nomierināšanai vari uzskatīt, ka uzrakstīt gandrīz labi ir labāk, nekā uzrakstīt gandrīz slikti.
* Daži rakstnieki nemaz nav jāmīl. Ir pietiekami viņus dievināt.