Mainu Ziemsvētkus pret Zobu fejas dienu

Reizēm ,,labas uzvedības noteikumos” var lasīt aicinājumu citus cilvēkus neizprašņāt par reliģiju, naudu un seksuālo orientāciju – it kā tādēļ, lai… Pamatojumi, kas seko, mēdz būt dažādi. Par naudu skaidrs: lai netiktu apdraudēta cieši piebāztā zeķe, par orientāciju- lai bērniem nebūtu kauns, ja vecāki izrādās netradicionāļi, taču kas vainas reliģiskām diskusijām?

Pētījumi liecina, ka Latvijā, līdzīgi pārējām ziemeļvalstīm, neticīgo skaits procentuāli ir vairākumā. Un valsts, stāv rakstīts melns uz balta, atdalīta no baznīcas. Tā nu es divas reizes gadā prātoju krustu šķērsu, atbildes neronot: kālab neņem vērā neticīgo jūtas, liekot svinēt Ziemsvētkus un Lieldienas? Jūtos pazemojoši un diskriminēta, piespiedu kārtā sēžot mājās (ne tiešā, bet ,,neiet uz darbu” nozīmē), klausoties saldsērīgas dziesmas un presē (radio, TV) uzklausot pamācības ,,pārdomāt dzīvi”, ieteikumus ziedot ,,nelaimīgajiem”, atteikties no baudām, nožēlot grēkus!

Nevēlos atzīmēt kaut arī citu, nekā pirms 25 gadiem, bet joprojām svešu pasaku varoņu dzimšanas un nāves laiku. Tikpat labi varētu ieviest Supermena, Zirnekļcilvēka, Zobu fejas, Pokemonu un Mikimauša svētkus. Arī pārdabiskām spējām un apšaubāmu taisnīguma izpratni apveltīti tēli. Šo atceres dienu pasākumu klāstā būtu atrakciju parka apmeklējums un bilžaina krekla vai cepures iegāde!

Bet, ja nopietni, pasauli reāli uztverošu cilvēku priekam vēsturiski un ģeogrāfiski atbilstošākās būtu Jūras, Meža un Tīra Gaisa dienas, kad baudīt mātes Dabas lieliskās dāvanas, nevis maksāt nodevas melīgām, savulaik ievazātām un pienācīgi neizravētām tradīcijām.