Par saviem “radošajiem bēniņiem” saņēmām neskaitāmus apmeklētāju, kolēģu un organizatoru komplimentus. Smukums taču nāk no Tukuma!
Šogad stenda īri apmaksāja Tukuma pašvaldība. Tāpat kā pērn uz izstādi vedām ne tikai mūsu literātu grāmatas, kas izdotas dažādās izdevniecībās, bet arī Tukuma muzeja izdevumus un TIC suvenīrus. Mūsu stendā bija nopērkamas arī TLA draugu – Austras biedrība un Domas spēks izdotās grāmatas.
Vispopulārākās preces bija Tukuma muzeja izdotais Ģetrūdes fon Brinkenas autobiogrāfiskais romāns Nogrimusī zeme (pārdevām visus eksemplārus), Domu spēks izdotā Kandavas vēsturnieka Agra Dzeņa lielgrāmata Prūši karā ar likteni un TIC galda spēle Atrodi smukumu Tukumā.
Stends bija ļoti labi apmeklēts,- pie mums iepirkās gan deputāti, gan Latvijā populāras personas. Par peļņu, runāt, protams, nevar – esam tikuši cauri nedaudz virs nullēm, toties TLA, pilsētas un novada tēls godā turēts visaugstākajā līmenī. Jāsāk gatavoties Latvijas simtgades Grāmatu izstādei!
Marija Anmane: “Manuprāt, īpaši atraktīva izvērtās sestdienas pēcpusdiena, it sevišķi brīdis pirms izstādes darba laika beigām. Apmeklētāju “otrais vilnis”- tie, kas Ķīpsalā ieradās pēcpusdienā, visus stendus apgājuši, projām devās… atkal tieši gar mūsējo. Vieni – lai vēlreiz paturētu rokās Agra Dzeņa Prūšus, lai bērniem nopirktu spēli Cirks, kas patiesībā ir neklātienes ceļojums pa Tukumu, vai painteresētos, vai Ģertrūdes fon der Brinkenas Nogrimusī zeme vēl ir nopērkama… Pēdējais brīdis, ziniet, ir un ir pēdējais! Apmeklētāju acīs bija cerības, azarts, sarūgtinājums par nepagūto, steiga un pāri visam – prieks par iegūto. Un iespējams, ka ne vienmēr tā bija tieši grāmata – jauni paziņas un draugi arī ir neapšaubāms ieguvums!”
Rolanda Bula: “Šogad izstādes apmeklētāji – pircēji šķita mērķtiecīgi. Ja par ko sūdzējās, tad par to, ka grūti nest – sapirkuši daudz un smagi. Sūkstīšanos par dārdzību dzirdēt nenācās, lai gan cenas izstāžu stendos bija tādas pašas kā pagājušajā gadā. Grāmatu apmaiņas stends vien ko vērts – atnes savu izlasīto, apmaini pret citu, vēl nelasītu.
Kā pircēju mani iekārdināja senās kartes. Nopirku 1911. gada Latvijas zemes kartes kopiju, tagad domāju, ka vajadzēja arī 1921. gada Rīgas plānu. Toties nu man par maz naudiņ ir Īs ventiņ gramatik un tāmniek vārdnic jeb bliņķs ventiņmēle , autors – ventiņ gramatik pēte un stiķe, ventiņ vārdnic rediģe un driķe Grinberģulds.
Interesanti bija atrasties kaimiņos blakus Krievijas Federācijas stendam, kur pasākumi mijās cits pēc cita, mēģinot aptvert pēc iespējas plašāku auditoriju: pasākumu par bērnu literatūru turpināja tikšanās ar krievu dzejniekiem, tad tikšanās ar vēsturisku romānu rakstnieci un tā arī turpinājās visas dienas garumā. Ļoti aktīva publika, uzdeva daudz jautājumu.”
Guna Roze: “Būšana izstādē – tie atkal ir darba svētki! Ar smaidu atceros kādu vecmāmiņu ar mazmeitu pie mūsu stenda svētdien. Meitenei rokā bija balons – droši vien kādā stendā uzdāvāts. Apstājoties pie mums, viņa iesaucās: “Cik te mājīgi!” un sasita plaukstas. Balons uzlidoja gaisā, vecmāmiņa paguva to noķert aiz astes. Prieks, ka par stendu noformējumu sāk domāt arī citi dalībnieki – izstāde šogad mazāk atgādināja milzu grāmatu tirgu, vairāk – domubiedru festivālu. Pamanīju arī, ka apmeklētāji izstādē uzkavējas ilgāk nekā citus gadus.”