Iespējams, ka dažs par šādu virsrakstu būs tieši tik sašutis, lai pajautātu: „Un kāds mīļums tad vēl ir iespējams?!” Teikšu tā: visādi ir iespējams…
Valentīndienai gatavojoties, visi lielveikali un katrs sevi kaut cik cienošs mazveikaliņš sarūpējis virkni dāvanu, suvenīru un pārsteigumnieciņu, lai mēs ikviens, kas to vēlamies, varētu iepriecināt savu tuvāko, mīļāko, dārgāko (visās šī vārda nozīmēs). No pasaules Latvijā ienākuši, šie jaunmodes svētki tagad gatavi katru mācīt, kā tas ir – mīlēt. Mūsdienīgi. Moderni. Pa jaunam…
Bažījoties, ka vispārējā globālajā sirsniņsvētku eiforijā nejauši un pat negribēti nepaslīd garām kas patiesi jauks, vēlos piedāvāt… brīdi dabiska mīļuma nesteidzīgajā pasaulē. Ja šī doma iepatikās, dodamies uz Durbes pili!
Pils otrajā stāvā, no telpas uz telpu nesteidzīgi (Tas ir visa šī pasākuma otrais „atslēgas vārds”!) ejot, varam baudīt izstādi „Kurzemes albums” – 18.gs beigu un 19.gs sākuma zīmējumus, kas ir tik jauki, izstaro tik aizkustinošu mīļumu, ka vērotāja solis top aizvien nesteidzīgāks un lēnāks, skatiens – aizvien vērīgāks un uzmanīgāks. 90 attēli, viena fotogrāfija, viens zīmējums, vairāki piemiņas albumi – tā ir vesela mīļuma pasaule! Vajag vien iedomāties, ar kādu rūpību, laiku un pūles nežēlojot, autors parastai fotogrāfijai apkārt zīmējis tik smalku vinjeti, ka viss kopā ieguvis pavisam jaunu, romantiskāku, intīmāku, niansētāku stāstu… To nevar izdarīt steigā – pavirši vai garāmejot, to nevar izdarīt nemīlot.
Daļa skatītāju atcerēsies kādreiz tik populārās „atmiņu klades”, kas no rokas rokā ceļoja ik skolā, ik klasē – no vienas solu rindas uz nākamo, no vienas draudzenes – pie citas, no vienas simpātijas – pie nākamās… Un tiem, kas reiz mīlējuši, dzeju lasot, pabalojušajos rožu un neaizmirstulīšu zīmējumos lūkojoties, sirdis sāpējušas dziļi un patiesi – tāda ir pirmās mīlestības būtība (Cik no mums, vecāka gadagājuma cilvēkiem, vēl esam saglabājuši šīs klades? Cik jauno par tām kaut ko zina? Cik no viņiem šajās atmiņās klausās, par vecmāmuļām klusībā nepasmīnot?)
Izstāde ir īstas, dabiskas, globālās modes tendenču „neuzputotas” mīlestības apliecinājums! Ja kāds mīļotā cilvēka attēlu apvijis ar vinjeti, ar pērlītēm izšuvis albuma vāciņus, marmorējuma tehnikā izdaiļojis albuma lapiņas, izšuvis zīdā kastītes vāku, tad tas nav vienkārši laika un pacietības apliecinājums – tā ir Mīlestība! Tikpat patiesa un dāsna kā sarkanā sirsniņa, ko mūsdienu mazulis uzlīmē māmiņas vai omītes vaigam, pēc tam pieglaužoties – kreiso vaidziņu pie kreisā vaiga: lai būtu sirsniņa pret sirsniņu. Kāds arī to viņam ir iemācījis. Un neba nu bez mīlestības!