101. kilometrs komunistiskā genocīda upuru piemiņas nedēļā

Šonedēļ skumjās atceramies 14. jūniju – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, kad 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām, kā rezultātā daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ.
Pieminot šo traģēdiju, “Latvijas Radio 1” no 8. līdz 13. jūlijam […]

Mīlestībā Laikam!

Gunas Rozes publikācija “Kultūrzīmēs” 2018.g. 12.jūnijā
par to, ka bieži vien ne jau kvalitāte nosaka darba un autora atpazīstamību…

Draņķozola stāsts “Citādajā Pasaulē”

Tukumnieki, kam sirdij tuva daba, piepilsētas meži ar bagātīgo augu valsti, neparasto reljefu un pirmatnēji skaistajām ainavām, zina, kas ir Draņķozols un kur to meklēt. Par šo teiksmaino ozolu un tā noslēpumaini skaisto apkārtni savulaik esot stāstīti vismaz pieci vilkaču stāsti, ap 15 spoku stāsti. Visbagātīgākā šāda veida pieredze bijusi ogotājiem, sēņotājiem, tūristiem, orientieristiem, nūjotājiem un vienkārši – pastaigu mīļotājiem.

Publicēts Autors TLA

Izstāde beigusies – lai dzīvo izstāde!

Šogad otro reizi ar savu stendu piedalījāmies grāmatniecības gada lielākajā notikumā – izstādē Latvijas Grāmata 2017, kas notika no 24. līdz 26. februārim. Un arī šogad mūsu stends bija visoriģinālākais plašajā Ķīpsalas kompleksā.

Par saviem “radošajiem bēniņiem” saņēmām neskaitāmus apmeklētāju, kolēģu un organizatoru komplimentus. Smukums taču nāk no Tukuma!

TLA radošie bēniņi

Šogad stenda īri apmaksāja Tukuma pašvaldība. […]

Publicēts Autors Marija Anmane

Dabiskais mīļums

Iespējams, ka dažs par šādu virsrakstu būs tieši tik sašutis, lai pajautātu: „Un kāds mīļums tad vēl ir iespējams?!” Teikšu tā: visādi ir iespējams…
Valentīndienai gatavojoties, visi lielveikali un katrs sevi kaut cik cienošs mazveikaliņš sarūpējis virkni dāvanu, suvenīru un pārsteigumnieciņu, lai mēs ikviens, kas to vēlamies, varētu iepriecināt savu tuvāko, mīļāko, dārgāko (visās šī vārda […]

Februāra pieskārieni – 36,6′ C

Februāris ir mirklis PIRMS. Tāda kā sašūmējusies spriedze pirms kārtējā starta šāviena. Pirms pavasara, gadskārtējās piedzimšanas. Durvis uz jaunu sākumu, jauna cikla dzemdību kontrakcijas. Februāris ir provokators, divpadsmit mēnešu karognesējs. Re, kāpēc Austrumu gads sākas tieši februārī! Viss pareizi – kad tad vēl?! Šogad Jaunais gads sāksies 8.februārī.

“Sals laukā tāds, ka zirgiem salīp nāsis, jau atrikšojot tepat no Upītēm vai Postēm. Tie, kas savus pajūgus atstāj pie pienotavas, zem zirgu kājām pakaisa labi daudz salmu, bet kūpošās muguras apklāj ar deķiem – tajos pēc tam ietīs bērnus, pirms sēdinās kamanās.”

Februāris kopš bērnības man asociējas ar balto. Balti piesniguši ceļi uz skolu, līdz autobusam vien jābrien divi kilometri. Ja bija dikti auksts un putenis dikti vandījās, paps no rītiem uz pieturu veda ar zirgu. Kamanās. Balts gar acīm griezās, un zirgs augstu cilāja kājas. Pēcpusdienā nākot mājās, vēroju zirga pēdas: nu kā var tā izcilāt katru soli tik dziļā sniegā? Mēģināju pati, ātri vien piekusu un filcīši vilka garas svītras sniegā. Vēlāk, redz, šīs atmiņas esmu ievilkusi baltās lapās savā romānā “101.kilometrs”.

Mīlēt un kalpot. Kalpot un mīlēt.

Dzejnieci Baibu Talci pazīstu kopš 1977.gada, kad Tukuma Jauno autoru apvienības konsultante dzejniece Milda Losberga pie mums uz Tukumu atveda “savus bērnus” – Latvijas Universitātes jaunos dzejniekus.

Apliecinājums tam, ka laiks skrien vēja spārniem, ir Baibas apaļā jubileja, ar kuras atzīmēšanu “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” TLA lappusē esam krietni iekavējušies. Baiba mums to ir piedevusi, tāpēc sāksim ar viņas pašas stāstījumu.

– Pasaulē nācu 1956.gada 24.novembri Rīgā, paliku bērnunamā, un pusotra gada vecumā mani audzināšanā pieņēma vienkārši cilvēki, kalpotāji, Jānis un Margrieta Talči. Man bieži jautājuši, kāds šim uzvārdam sakars ar dzejnieku Ādolfu Talci?

Publicēts Autors Guna Roze

Aleksandrs Čaks. Domās par tevi

Tā ir grāmata plus tās audioversija vienos vākos. Pirmajā CD Čaka dzeju lasa Vilis Daudziņš, otrajā skan dziesmas ar Čaka vārdiem.

Vienreizīgi!!! Kā skābeklis garam, sirdij, dvēselei! Sāku ar dziesmām. Tas, kā Čaku izprot (komponē un nodzied) Artis Robežnieks (1.-8.), ir ovāciju vērts! Tik bijīgi atdod godu Čakam, lai nedominētu Robežnieks, bet tai pašā laikā… to paveic tieši viņš! Tas liecina ne vien par aktiera profesionālismu, bet arī par cilvēciskajām īpašībām. Citu komponistu dziesmas (Pēteris Plakidis, Imants Kalniņš un slavenais Nezināmais), tostarp tautā mīlētākās – Nezināmā autora Miglā asaro logs un Liepas satumst – dzied Artūrs Skrastiņš. Atzīšos, pazibēja kluss prieks, ka te nu Robežnieks ir pārāks par Dailes teātra skatuves prīmu, un tur neko nevar padarīt, jo… Robežnieks vienkārši ir labāks! Smeķīgi un asprātīgi brīnišķīgā ebreju akcentā pats savu dziesmu Marijas iela nodzied Uldis Stabulnieks, bet divas Artura Maskata dziesmas – Ivars Kalniņš.